Balsošana, vēlēšanas tomēr ir daudz sarežģītāka spēle. Tā nav tikai balss atdošana par sev tuvāko partiju un plusiņu salikšana kandidātiem. Tas ir arī balsojums par koalīcijām. Kādam var patikt konjunktūristu bloks (JV, AP, ZZS, NA, JK), bet šo vēlēšanu lielais jautājums laikam būs par to, vai Pro būs valdībā vai arī tiks atstāts opozīcijā?

Šobrīd ir grūti noticēt, ka Pro varētu nebūt koalīcijā. Pro taču ir par cilvēktiesībām (un JV un seviški jau AP tie ir ļoti būtiski jautājumi), Pro vienā vai otrā veidā (caur zaļajiem vai PES) ir Eiropas Parlamenta lielajā koalīcijā (nosacīti, protams), Pro ir nešaubāmi Latvijas patrioti un Eiroatlantiskā kursa nelokāmi aizstāvji (bez jelkādām sarkanajām asociācijām, kas dažreiz parādās citās valstīs, kas nav piedzīvojušas sarkano okupāciju).

Bet no otras puses vieta koalīcijā galīgi nav droša. Pirmkārt - kāpēc lai konjunktūristi dalītos ar varu, ja varētu nedalīties? Un tās ir ne tikai ministru un ministru biroju vietas, tas zirneklis (klientu tīkli) tomēr ir plašāks. Likumīgs, bet plašāks. Otrkāŗt - viņi ir jauni, nav seviški pārbaudīti ar varu un visām nepieciešamajām komunikācijas spēlītēm. Treškārt - iekļaušana koalīcijā būtu politiskā tirgus pārdale, Pro kā ievēlāmas un valdībai gatavas partijas atzīšana. Tāpat kā desmitgades varēja atturēt Saskaņu no varas, tāpat arī varētu būt kārdinājums neļaut Pro uzlūkot kā iespējamu varas partiju. Tālab, lai noturētu tirgus pozīcijas. Ceturtkārt (un šis ir ļoti būtiski) - Pro programmas punkti tomēr lielā mērā ir pret līdzšinējo austērisma un primitīvisma kursu. Šie punkti konjunktūristiem un viņu aizmugurei var nepatikt pēc būtības. Tie var būt arī formāls iegansts neiekļaušanai koalīcijā.

Protams, izvēle par vai pret Pro nav viegla. No vienas puses ir profesionāļi par kuriem ir pārliecība - Briškens, Sprūds, Graudiņš. No otras puses ir neaptverami tas, ko raksta un sludina Šuvajevs. Varētu škist bezprāts dot mandātu kaut kam tādam.

Bet balsojums šoreiz ir par koalīcijām. Ja Pro tiek valdībā, tad droši vien Šuvajevs nebūs ministrs un tiks pielikts pie vietas. Nu kaut kādas saprāta paliekas sabiedŗībā tomēr darbojas. Galīgi nezinu, bet varu iztēloties, ka šādu pielikšanu pie vietas varētu gribēt arī zināmi Pro grupējumi. Varbūt tāpēc, ka tiem ir moderns un nākotnē vērsts skatījums uz ekonomiku (Šuvajevs domā iepriekšējā gadsimta paradigmās, ignorējot digitalizāciju un tehnoloģiskās pārmaiņas un fantastiskās iespējas). Varbūt tāpēc, ka ir bijis izdevīgi turēt mori un pagaidīt lai viņš savu izdara.

Tātad iekļaušana koalīcijā moderētu Pro un adaptētu viņu skatījumu tā, lai tas vairāk atbilstu digitalizācijas un tehnoloģiju laikmetam. Tas būtu liels ieguvums Latvijai un pašiem Pro.

Ne mazāk liels ieguvums būtu arī tas, ka Pro no savas puses mainītu arī konjunktūristus, pārdalītu spēkus. Kaut vai 2023. gada budžets būtu pilnīgi citāds, ja to veidotu koalīcija ar Pro tās sastāvā. Tāpat arī Pro atrašanās koalīcijā mainītu Latvijas pozīciju ES. Un ES (pie tagadējā populisma viļņa - sazin, kas ir sagaidāms Itālijas un Zviedrijas vēlēšanās) ļoti noderētu gan progresīvi papildspēki, gan mazāk austērisma, gan vairāk atbalsta investīcijām.

Visi šie ieguvumi iet secen, ja konjunktūristu bloks vēlēšanās iegūst pietiekoši lielu varu, lai izveidotu koalīciju bez Pro.

Šis tad man arī ir viens no argumentiem, lai neatdotu balsis par kādu esošo varas partiju un lai balsotu par Pro. Tā nebūtu pretstāvēšana esošām varas partijām, šāds balsojums var nozīmēt - hei, varas partijas, jūs esat OK, bet jums noteikti pēc vēlēšanām ir jāsāk strādāt kopā ar Pro, jo politika bez Pro būtu bēdīga.

Ja Pro paliek ārpus koalīcijas, tad tas nozīmē arī lielāku polarizēšanos - austēriki kļūs vēl histēriskāki un Pro virzīsies tālāk pa kreisi.

---
Lielā mērā man vajadzētu būtu vienalga, kas notiek politikā. Bet nez kāpēc tomēr vienmēr ir vajadzība ievākt informāciju. Gan par ECB lēmumiem šo ceturtdien, gan par vakardienas ES Padomes idejām cenu ierobežošanas jautājumos, gan par gaidāmo Leienas State of the Union runu un politikas priekšlikumiem, kas gaidām, gan par elektrības cenu veidošanās mehānismiem un kā tos mainīt. Un tā tik dārgais laiks tiek izmests bezjēgā.

Bet nu norakstīts ir no sevis šis ir nost un laikam jau tad līdz 1. oktobrim būs miers. Nekas taču vairāk vairs mainīties nevar.