MU tehnika tos neizslēdz, pievienojam elektroniskajai smadzeņu protēzei (tātad datoram uz kura darbojas pilna smadzeņu emulācija dotajai konnektomai) sensorus ( kameras, mikrofonus, tenzodevējus, hemoreceptorus etc) un efektorus (manipulatorus, skaļruni utt) un mums viss ir atpakaļ. Ērtības dēļ savācam to visu androīda korpusā, jo smadzenēs ir ķermeņa karte. Rezultātā faktiski nekas nav mainījies, tas ir tas pats cilvēks, tikai ķīmiskais sastāvs un iekšējie procesi drusku citi. Ja dators ar smadzenēm ir par lielu lai to ievietotu mākslīgajā ķermenī, lietojam radiolinku. Mīnuss - nedarbojas pārāk tālu signāla nokavēšanās dēļ, pluss - var būt vairāki ķermeņi priekš vienām smadzenēm.