Tāda vilšanās! Palasīju vēl materiālus par to, ko var un nevar Ķīna un kopumā tas skats ir daudz balansētāks nekā tā histērija, kuru cenšas uzburt Politico vai pat Dragi ziņojums un Leijenas k-dze. Un tas ir tik skumji, ka vairs pat Dragi un Leijenai nevar uzticēties un arī Politico likās cienījams medijs.

Piem., EUV. Ķīna 2025. gada janvārī sāk izlaist lietošanai savas 28nm DUV litogrāfijas mašīnas https://fudzilla.com/news/60174-china-will-produce-28nm-lithography-equipment-next-month. Tas ir milzīgs solis uz neatkarību, bet tas atbilst 2011. gada Rietumu pasaules līmenim. Un pāreja uz EUV 7nm-3nm mašīnu ražošanu (kas Ķīnai nepieciešama) prasa vēl radikālus soļus: lāzeri ir jānomaina ar lāzeru inducētām plazmas lampām; lēcas ir jānomaina ar superprecīziem spoguļiem (katra liekā molekula ir jānovāc no to virsmas pa vienai) un apgaismošanu ir jāaizstāj ar atstarošanu, arī masku un virsmu kīmija ir cita. Un galīgi nav tā, ka pietiktu ar to, ka Ķīna uztaisa savu ASML un lieta darīta. Nē, ASML Rietumos nedarbojas viens pats - ap to ir ekosistēma - lēcas un spoguļus ražo vācu Zeiss, tāpat arī lāzerus ražo cita Vācijas firma un droši vien arī ar citām komponentēm (mehānika, kīmija) ir tā pat. Tātad - Ķīnai ir nepieciešams audzēt visu ekosistēmu, tehnoloģiju piegādes kēdi.

Līdzīgi ir arī ar otru kritisko Ķīnas tehnoloģiju - reaktīviem dzinējiem. Ķīnai ir sava pilnīga ekspertīze un piegādes kēde kodolcentrifūgu jomā (100k RPM), bet tikai daļēji šo ekspertīzi var pārnest uz reaktīviem dzinējiem (10k-40k RPM). Un atkal - uztaisīt dzinēju Ķīna var, bet uzticamība, efektivitāte - šīs lietas atpaliek no Rietumiem un atkal - par gadiem 10-25. Un tas pats arī ar citām nozarēm, kas prasa neskaitāmus gadus zināšanu un uzņēmumu ekspertīzes uzkrāšanu, precizitāti, efektivitāti - vai nu zinātniskie instrumenti vai mērogojamas kvantu tehnoloģijas vai biokīmijas reaktori.

No otras puses. Ķīna ir pratusi izmantot importētās high-tech iekārtas no Rietumiem un attīstīt pārākumu tālākos produktos - elektromobiļos, saules paneļos, utt. Nemaz nerunājot par to, ka Ķīna apzinās savu zemo startu un tieši tāpēc P&A investē tik lielu procentu no savas ekonomikas un dara to tik fokusēti, lai pati sasniegtu augstākos plauktus.

Resp. - stāsts patiesībā nav par atpalikušajiem Rietumiem (un atpalikušo Eiropu it īpaši) un visuvareno Ķīnu. Nē, stāsts ir par darba dalīšanu, kurā Rietumi ir pazaudējuši vairākus būtiskus sektorus, bet ir saglabājuši savu tehnoloģisko pārākumu. Šī pārākums lēnām rūk, bet tas joprojām ir izteikts un izcils. Drīzāk ir tā, ka Dragi un Leijena domā nevis par Eiropas kopējo labumu un nevis par Rietumu-Ķīnas sadarību, bet vienkārši viņi lobē dažu ieplikušu Eiropas industriju rūpes. Šīs industrijas ir pieņēmušas savulaik nepareizus un mazdūšīgus lēmumus un butu jāstrādā tirgus rokai un atbildei. Bet politiki veic slēptu valsts intervenci, lai lūzerus glābtu. Un dara to ceļot histēriju. Kā to parasti politiki mēdz darīt - melojot. Un uzpūšot atsevišku uzņēmumu problēmas un nemākulību par visa kontinenta problēmām un cerot dabūt prāvus līdzekļus.

Lielie jautājumi šeit ir citi - vai tiešām Rietumiem vajag pārraut saites ar Ķīnu? Vai tiešām vajag uzspiest, lai Ķīna izgudro high-tech no jauna un patērē liekus resursus to darot, kurus tā vietā varētu izlietot kopējam labumam pasaulē. Piem., Ķīna čipu ražošanas un ekosistēmas attīstībā pēdējā desmitgadē ir audzējusi investīcijas no 15 līdz 40B$ gadā. Daļa no šīs naudas (un tā ir mērāma ir ChatGPT treniņa izmaksām noteikti) ir izgudrošana no jauna. Ja cilvēce dalītos ekspertīzē, tad šie līdzekļi ietu kopējās nezināmā frontes virzībā (un, ah, cik daudz vēl ir jāizdara!). Bet varbūt arī labi, ka ir vairāki attīstības centri un diversitāte.