Negribu nevienu ieļaunot, taču Jāņa evaņģēlijs man rada mokas. Brīnumi ir tikai septiņi un tie paši ir gandrīz tādi, ka tos var izskaidrot. Piem., staigāšana pa jūras virsu patiesībā notiek ezerā, tātad visādi var būt. Lācara uzmodināšana var būt inscenēta. Pūļa pabarošana ir tik loģiska - protams, ka katrs ņēma savu maizi sev līdzi un tas arī izskaidro it kā maizes un zivju pavairošanu, dalīšanās pārtikā varēja viegli izskatīties pēc pavairošanas. Un pēc tam pūlis, kaut kādā mērā noticējis, atkal meklē Jēzu, lai Viņš pavairotu maizi. To Viņš, protams, nedara, bet tā vietā viņš saka garu runu par sevi kā Dzīvības maizi.

Kad lasa evaņģēliju pa fragmentiem, tad šo nospiedošo sajūtu nemana. Tas, ka brīnumi ir tikai 7, ekseģētikā arī tiek skaidrots ar kaut kādām paralēlēm Vecajā Derība. Jāņa evaņģēlijs esot licis akcentu uz šo vēstījumu (esmu piemirsis precīzi un pārbaudīt slinkums). Bet kad lasa vienlaidus un latviešu vai latgaliešu valodā, tad sajūta tiešām ir skumja. Skumjas ir arī reālijas - ciematiņi, sētas, mājas, viss tik vienkārši.

Protams, ka cenšos atgūt mieru un ticību pēc lasīšanas pieredzes. Bet sajūta nav laba.

---
Citās ziņās - Kiršteina runa Saeimā bija realitātes pārbaude, viņa citētie fakti, ka gejiem ASV dzīves laikā esot 500-800 partneru un gadījuma attiecību. Grūti iedomāties par kādu cilvēcību šeit var runāt. No otras puses - Kiršteina priekšlikums turpināt demonizēt gejus arī rada šo partneru skaitu. Ja pašu geju organizācijas utt. būtu par cilvēcīgākām attiecībām, tad arī būtu lomu modeļi, veidotos visa šī biznesa kultūra, mākslas, psiholoģiskā prakse un pieredze, kas būtu par geju ģimenēm.

Vai iniciatīva jāparaksta? No vienas puses - tā ir par modernu valsti. No otras puses - intelektuāļiem būtu jāsaprot, ka moderna valsts sākas ar modernu ekonomiku un biznesiem. Un pats civilo attiecību jēdziens ir samērā brutāls. Hetero cilvēku daudz vieglāk saprastu geju laulības un varbūt tām būtu arī lielāks atbalsts.