Noteikta veida politiki un biznesi ir tie, kas centās iztēlot noteiktu zinātni un noteiktas zāles kā nemaldīgu un efektīvu atbildi pandēmijai.

Man radies iespaids, ka zinātniekiem nav problēmu atzīt sava darba ierobežoto raksturu un pateikt, ka X vai Y ir tikai modelis, kas strādā tikai apstākļos Z ar ticamību A. Un kāda cita zinātnieku grupa var mēģinat reproducēt šos pētījumus un pat iegūt citus rezultātus.

Tas pats ir arī matemātikā. Tā pati filmiņa par to, ka skolēns uzrakstīja 2+2=22 un skolotāja centās viņu labot. Un puikam jau bija sava veida taisnība - ir skaitīšanas sistēmas, kurās tas tā ir. Skolotājai vajadzēja ieklausīties. Vai arī tas, ko dara Jacob Lurie. Starp citu, viņa darbi pamazām veidot pamatu, kas izskaidrotu neironu tīklu (un līdz ar to arī LLM) darbību un rastu iespēju optimālas neironu tīklu arhitektūras nevis uzminēt, bet apzināti konstruēt noteiktām uzdevumu klasēm.

Un kolektīvisms nav nekas slikts, ja cenšamies kaut ko darīt, lai atkalas laikā Bolt un Volt velokurjeri nesistos nost. Un ne tikai viņi.

Peace, please!