“Tauta, kas staigā tumsībā, ieraudzīs spožu gaismu. Pār tiem, kas dzīvo nāves ēnas zemē, atmirdzēs
gaisma. Tu vairosi tautu, Tu tai dosi lielu prieku, tā priecāsies Tavā priekšā…” (Jes 9:1–2)

Likās, ka nekas mani nevar pārsteigt, viss jau ir bijis. Un pat ja Krievija atriebsies par ATAMCS Krimā, tad esmu jau izdomājis, kuri būs tie punkti un secinājis, ka mani tas neskars. Bet te izrādās - Gansveins būs Baltijā! Google saka, ka cilvēki par to runājuši jau jūnija sākumā. Nu jā, diemžēl neesmu pieslēdzies baumu tīkliem.

Pirmā doma bija - Baltijai ir dažādi riski un ir svarīgi, lai šeit būtu balss, kurā pasaule ieklausīsies. Nākamā doma bija - varbūt nedaudz otrādi - varbūt šeit ir jābūt miera autoritātei, balsij, kas uztur arī šo izvēli? Un tad, protams, Franciska uzmanība nomalēm - ja viņš ir dāvājis kardinālus attālām un mazām kopienām, tad varbūt ir saprotami, ka Baltijai arī var kas tikt?

Šis nav salīdzināms ar Braži. Jā, gan Braže, gan Gansveins bija klerikāļu līmeņa darboņi, kuriem formāli nebija teikšanas un lemšanas amata. Bet Braže bija nenozīmīga sarunvedēja sekretāri. Gansveins turpretim bija sekretārs pie fons omnium honoris et potestatis.

Protams, vienmēr jau paliek skaidrojums, ka Tā Kunga ceļi ir neizdibināmi.

Šis ir spēku pieskāriens Baltijai, no kura paliek baisi. Aptuveni tā jutās Mozus. Bet tas var būt arī grūdiens, kas patiešam liek noticēt pašiem sev. Vēsture rāda, ka Latvijai šāds pieskāriens bija 20. gadu pašā mijā, kad šeit kā vēstnieks (amatu savienošanā) darbojas Ahiles Ratti - viņš 1922. gadā kļuva par pāvestu Piju XI.