Lasu par CatDL (jau minēju). Man liekas, ka viņi ir atrisinājuši Lielo Uzdevumu. Tagad ir tikai darbiņš to visu salikt praktiskās programmās un palaist.

It kā vairs nav interesanti. Bet no otras puses, vajadzētu būt interesanti, jo ir taču redzams ceļš, kā tam visam likt strādāt cilvēku labāk un beidzot padarīt pasauli pavisam, pavisam labu. Līdz šim varēja teikt, ka tas un tas post-... var nestrādāt vai nebūt sasniedzams, jo Uzdevums nebija atrisināts, pat tagad daudziem nav priekšstata par to. Galu galā, visa vēsture jau bija viena maldīšanās un ceļa meklēšana uz šo brīdi. Un, vai!, cik daudzi soļi pa labi un pa kreisi tika sperti. Kas to toreiz varēja zināt?

Tātad - tagad vajadzētu savākties un spert šos pēdējos soļus. Sakopot resursus un ātri izdarīt. Lai nekas neiet postā līdz tam brīdim.

Bet, kur nu. Tā plēšanās un ālēšanās, kas notiek pasaulē?! Citam cita kāpšana uz galvas. Cīņas par dzīvībām, zemēm, klientiem un centiem. Konkurence. Negausība. Mantkārība. Vēlēšanās pievākt visu. Lai citiem nekas nepaliek.

Tām Zināšanām vēl ir jādifundē. Un tas prasīs laiku. Ne visiem, kas ir gatavi to darīt, pietiek un pietiks resursu. Daudz tukšības būs vēl jāpiedzīvo.

Lielie sportisti zinās labāk, bet varbūt kaut kad pirms beigām ir tāds kā nogurums?