Varētu daudz, daudz labāk
The Economist laikam jau kļuvis par tradīciju, ka katrā numurā ir 1-2 raksti par Ķīnas ekonomikas un attīstības politiku, kuru realizē Xi Jinping. No vienas puses Rietumu skatiens ir histērisks - viņš jaucās ekonomikā, karo pret brīvo tirgu un ierobežo uzņēmējdarbību. No otras puses, vismaz The Economist, ieņem nogaidošu nostāju: laiks parādīs, vai Xi Jinping politika pārspēs Rietumus vai arī izgāzīsies.

Kopumā jau Ķīnā nav nekas brutāls vai radikāls, Xi Jinping pēc padsmit gadus brīvā tirgus uzvaras gājiena, kas noveda pie tirgus ekonomikas parastās dekadences un tukšības - NĪ burbuļa, TikTok un jauno mēdiju tukšība, pūļa vara patērētājkultūras maziskuma izskatā (un tam visam nāk līdzi nevienlīdzība, t.sk. nabadzība arī tādēļ, ka ir cilvēki, kas nevēlas piedalīties šajā ārprātā un tukšībā) - pēc visas šīs izniekotās brīvības Ķīnas komunistu partija ir turpinājusi ar vēl lielāku sparu investēt cietajās zinātnes un nozarēs - robotikā, MI, industrijā un seviški industrijas automatizācijā. Grūti ir aptver The Economist citētos skaitļus par kārtējo iekškīnas pilsētu, kurā šī investīcijas radījušas tūkstošiem jaunuzņēmumu (katrā no tām) tieši tehnoloģiju nozarē. Un tie nav uzņēmumi kas taisa kārtējos fintech vai savstarpējās kreditēšanas app'us vai datorspēles. Nē, tie ir uzņēmumi, kas automatizē Ķīnas industriālo bāzi, kas rada zaļās un biomedicīnas tehnoloģijas. Protams, ir bažas par to, ka trūkst inženieru un pētnieku, par to, ka valsts investīcijas var tikt izniekotas un jaunuzņēmumi var nesasniegt mērkus. Un tomēŗ, šī nauda jau nepazūd, tā rada zināšanas, prasmes un tehnoloģijas. Un tikai tās var atrisināt lielos izaicinājumus - nabadzību, trūkumu, klimata pārmaiņas, jaunās infekcijas, vecuma nāvi, līdz šim neārstējamās slimības. Un Ķīnai šis prasmes šobrīd top vairāk nekā jebkurai citai valstij pasaulē. Kopš 2021. gada Ķīna R&D&I investē vairāk nekā ASV, nemaz nerunājot par citām valstīm.

Pirms kāda mēneša Deutsche Welle youtube publicēja jauku un traģisku filmu par Xi Jinping politiku. Tās ~42 vai 43 minūtē ir kodolīgs vēstījums, ka Ķīnas, ĶKP un Xi Jinping uzskats esot, ka "Main Human right is the right to the economic development". Jā, un kas tad tur ir nepareizi? Ja nav šīs iespējas izrauties no nabadzības, tad kāda jēga ir brīvībai un demokrātijai un augstajai kultūrai?

Lasot Rietumu grāmatas par Ķīnu, daudz ko nākas lasīt starp rindām. Ķīna ieviešot sociālo kredītu sistēmu. Bet Rietumos šādas sistēmas jau ir senas un caurvijošas sākot ar kredītu aģentūrām un referenču sistēmu darba tirgū un beidzot ar ebay zvaigznēm. Un tagad MI laikmetā arī web datizrace reputācijas gaišo un tumšo pušu atklāšanai. Ja Ķīnā šo tradīciju nav un viņi grib taisīt ko jaunu un uzreiz modernu, tad vai tiešām sociālo kredītu sistēma ir tik neizprotama un traģiska? Par Uiguriem neizteikšos, pietiek palasīt Telos (vai ASV ultra/neo-konservatīvo katoļu saitus), lai raudzītos uz to visu savādāk. Citētā DW filma arī traģiski stāsta, ka Ķīna reaģējot uz Opiju karu traumām. Jā, tas ir loģiski. Vai tad nē? Partijas kontrole? Esmu bijis divās partijās Latvijā un redzu, ka tā var būt maigāka un ne tik maiga. Piem., pajautāju saviem partijas biedriem, kāpēc turpinām RailBaltica un neceļam jaunus elektrības starpsavienojumus vai gāzes termināli. Atbilde bija tukšība.



Nevēlos īpaši slavēt vai nosodīt Ķīnu un ĶKP. Mana pieeja ir izpratnes pieeja. Runa ir ne tik daudz par demokrātiju, kā par naudas spēku un interešu grupu varu. Vai ir vaļa dekadentiem un tukšības biznesiem? Vai biznesi un ekonomika ir organizēta tā, lai tā saklausītu visu cilvēku vajadzības un tās apmierinātu, pat to, kas kādā brīdī nav maksātspējīgi? Vai ekonomika ņem vērā, ka tikai fundamentālā zinātne, tās atklājumi, ir pamats jaunām iespējām, tehnoloģijām un inovācijām? Un tieši tāpēc ir vajadzīgs, masīvs, masīvs atbalsts un investīcijas tajās. Vai valsts politika sistemātiski domā par darba cilvēku grūtumu un cenšas to atvieglot ar sistemātisku, mērktiecīgu un visaptverošu automatizāciju? Vai sabiedrība kopumā spēj un grib proaktīvi risināt lielos izaicinājumus ar tehnoloģiju un inovāciju instrumentiem? Piem., Ķīnas lietusmākoņu audzēšanas programma (cloud-seeding) no vienas puses un Eiropas kategoriskais nē ģeoinženierijai no otras puses.



Cilvēces vēsture ir nepārtraukts cīņas lauks. Cīņa starp indivīdiem par to, kuriem smagi jāstrādā melnais darbs un kuri bauda dzīves labumus. Starp valstīm, kuru dabasresursi tiek ekspluatēti bez taisnīgām investīcijām cilvēkos un starp valstīm, kas savās zemēs uztur dekadences un tukšības ekonomikas un nevēlas uz savas zemes nedz iegūt litiju baterijām, nedz slānekļa gāzi kurināmam, nedz audzēt liellopus (jo tie, redz, esot kaitīgi dabai) un to visu nogrūž uz citām valstīm maskējot zem "salīdzināmo priekšrocību" teorijas un ignorējot integrālu skatījumu uz cilvēku un cilvēku kopienu cieņu un taisnīgumu.

Tā tas ir bijis un savādāk nevarēja būt, jo kādam bija jāstrādā melnais darbs.

Tagad ir citādi un var būt vēl labāk. Tagad ir un top aizvien labāki roboti un MI. Septembra beigās Tesla atklāšot universālu humanoīdu. Baumas klīst, ka maksāšot 300k, būšot cilvēka izmērā un svarā (nedaudz zem), lai spētu darboties cilvēku vidē un darīt nosacīti visu/jebkuru fizisko darbu. Tas ir viens piemērs, ka iznīcināt to sociālekonomisko pamatu, kas līdzšinējā vēsturē ir bijis cilvēku savstarpējā naida un karu dziļākais iemesls.



Ah, skatos uz tevi, pasaule, mana Jeruzaleme, un raudu - tavās rokās ir zināšanas, prasmes un rīki, lai aizvērtu uz visiem laikiem cilvēces vēstures drūmās lappuses, kuras ir pilnas ar nabadzības, apspiestības, slimību, naida un karu ciešanām. Un atvērtu jaunu sējumu. Tavās rokās ir iespēja sasniegt tādu laimi, brīvību un taisnīgumu, kuras dēļ tu vairs nespēsi sevi identificēt ar pagātnes "saprātīgo cilvēku". Un tomēr, tu āksties, tu turpini šauro interešu grupu cīņu, savu neaptveramo dekadenci un tukšību...



Mana atbilde ir veidot Tehprogresīvo un Transhumānistu partiju Latvijā un apvienot Eiropas partijas un kā centrālo programmas jautājumu noteikt industriālo politiku, kas ar tehnoloģiju radīšanu un pielietošanu risinātu izaicinājumus/problēmas. Bet, kā iesakties? Ko tieši darīt? Vai ir kāda "publiskā seja", kas iniciētu šādu kustību? Grassrots pieeja, cerība, ka no vienas blogspot lapas vai Google grupas varētu izaugt kas liels, tā ir diezgan maza cerība.