Droši vien, ka tur nekādas manuālas vai verbālas aizskaršanas nebija. Drīzāk bija kāri skatieni, nemiers un dīdīšanās, fluīdi un elektrificētas dzirkstelītes nokaitētā atmosfairā. Ap smukām džusēm vai puišiem tā mēdz būt. Rupjākas dvēseles neko nemana, bet mākslinieciskākas spēj uztvert visus šos nogribēšanās viļņus. Ko tad lai pasniedzēji dara? Vai tiešām studenti grib neafektīvus, pirmās paaudzes robotus sev par pasniedzējiem?