Orkāns sagādāja vilšanos
Tā kā manā vēju pilsētā 20 m/s ir tikai tāds stiprāks pūtiens, padzirdējusi par sestdien gaidāmo orkānu, gatavojos uz kaut ko grandiozu. Pirmkārt, cerību redzēt kaut ko neparastu vēl veicināja fakts, ka šo nakti pavadīju apmēram 100 m no jūras, tiesa gan, daudzstāvu mājas pirmajā stāvā, bet tomēr. Nu, vējš plosījās, plosījās, bet nekā īpaša, klausījāmies līdz kādiem pusčetriem, nospriedām, ka nekā sevišķa, nekur nekas tāds pa gaisu nelidoja, neklaudzēja, nešķindēja, elektrība bija savās vietās, un gājām gulēt. No rīta tikai pamanījām, ka pagalmā pāris priedītes nolauztas. Mēģinājām nokļūt līdz jūrai - neizdevās, uz pretvēja gandrīz uzgulties varēja, smiltis pa gaisu, acis pilnas, neko redzēt nevarējām. Tik vien spožajā saulē saskatīju, ka jūra balta, vienās putās.
Vakarā, pārspriežot visu ar bērniem un skatoties televīziju, nolēmām, ka secinājums ir viens - tik vien bija... Bet vējš esot bijis 35 m/s...