Laimīgi - laimīgi
Usjo...atvaļinājums pagājis, sēžu atkal pie sava mīļotā rakstāmgalda ar kafijas krūzi pie rokas un nesaprotu, vai vajadzētu vai nevajadzētu sākt strādāt. Kādu seju arī tā kā uzzīmēt derētu...
Bet tas nav tas, ko gribēju teikt. Man ir viena apņemšanās jaunajā gadā, kas noteikti jāizsaka publiski, citādi atkal viss būs vējā. /Tā pēdējā pirmssvētku nedēļa un priekšnieka Svētku Uzruna mani okončateļņo izbesīja./ Tātad:

Svinīgi solos - neļaušu izmantot sevi vairs nevienam! Nebūs vairs nekādu: Mīļā ....iņa, izdari to un to, palīdzi, pasaki, izlabo, palabo, ieraksti trūkstošo. Katram, kas pie manis vērsīsies ar tādiem tekstiem, nāksies uzklausīt atbildi: vai nu dari visu pats, vai visu daru es, attiecīgi, man arī visi nopelni, un visiem to būs zināt!

Būšu nejauka! :-)

Bet visādi citādi - laimīgu, laimīgu mums visiem šo gadu!