Es laikam arī piederu pie tiem, kas bārstās ar aizvainojošiem izteicieniem "Kā to var nezināt!" Man tiešām šķiet pašsaprotamas manas plašās un virspusīgās zināšanas. Tikai nevienā prāta spēlē neko daudz nav sanācis vinnēt (vairāk neveiksmes nekā nezināšanas dēļ) - tā būtu vienīgā iespēja gūt naudu par šīm zināšanām.
Pazīstamais detektīvs Š.H. tieši tā arī piegāja lietām - nezināt neko lieku. Bet viņš bija pietiekami izcils, lai varētu to atļauties. Vai tu esi tik izcila, lai atļautos nezināt, ka Zeme riņķo ap Sauli, nevis otrādi? Vai tomēr plašās zināšanas ir nevis pašmēŗķis, bet pamats pilnestīgākam skatījumam uz dzīvi?