Salstu
Izskatās/ sajūtas, ka četras dienas neviens ar šitā kantora kurināšanu nav aizrāvies. Baisi auksti. Kas darbaprieku neveicina nu itin nemaz.

Brīvdienās biju domājusi pastrādāt, tak kas tev deva. Atstiepu visu atpakaļ svaigu un neskartu. Mierinu sevi ar domu, ka ordeņus par pārstrādāšanos neviens nedod, un vispār, kas es, esmu vai neesmu cilvēks, ka man brīvdienās jāstrādā?!:-))

Biju Pūres baznīcā. Izcils objekts. Vienīgā luterāņu baznīca Latvijā ar trim torņiem. Tās priekšā, tādā apaļā laukumiņā, aug liels ozols, tik simetrisks un pareizs, nu gluži kā no pieclatnieka.:-) Izrādās, ozolu 1845.gadā stādījuši Pūres baroni luterānisma kurās tur gadadienas atcerei. Tātad tam ir 159 gadi. Izskatās gan tāds šmaugs. Bet man bija brīnums, ka tieši baznīcas priekšā, tik tuvu ieejas durvīm, ir atradusies labvēlīga vieta tāda diža koka izaugšanai. Ir tak dzirdēts, ka ozoli augot āderu krustpunktos, ka vispār ar šiem grūti kaut ko saprast... Laikam jau patiesi baznīcai ir kādas auras...