Es atzīstu, ka JP ir interesants sociāls fenomens. Tā bija motivāciju, lai apskatītos viņa rakstīto/runāto. Kopumā tas man šķiet truismu un bulšita apvienojums (manuprāt, grūti apgāžams savienojums, jo nerūpīgam lasītājam/klausītājam truismi piešķir šķietamu leģimitāti pārējam bulšitam). Tomēr pamēģināšu būt labvēlīgs: kas tad ir tas patiesais un dziļais JP punkts, kas slēpjas aiz retorikas un ko kritiķi nespēj pamanīt?

Kaut vai fenomens, ka, patiesi, ir tik daudz truismu, kurus šķietami zina visi, bet tik un tā caur JP performanci uzzina vai ieraua no jauna.

JP, protams, nav standarta filozofs, bet jebkura genuīna filozofija kodolā taču sastāv no truismiem. Bet nē, JP truismi neskaitās, jo ir daudz čerijpikotu bulšitu. Utt utt, līdzīgi kā ar Trampa kritiku - Trampa retorikā un politiskajās izvēlēs ir neskaitāmi daudz aizlaiku bipartizānisku truismu, bet arī tie neskaitās, jo tos saka vai dara Tramps. Sofistiski.

Uz JP ir jāskatās vienkārši, kā uz darboni, kurš piegādā to, uz ko arī atsaucās - jungisma+viena evoluc.psihol atzara+Dostojevska/Nīčes/eksistenciālisma+totalitāro režīmu studiju miksli pasniegtu skaidrā un efektīvā retoriskā mērcē. Jā, ir cilvēki, kuriem nepatīk Jungs, eksistenciālisms, patosaina retorika vai akadēmiskā kreisuma kritika, bet nu un. Tādi bija arī 19. gs.

Sliecos piekrist. Tikai ar vienu izņēmumu. Manuprāt, nav nepavisam nav interesants.

Piemēram, vairums kritiķu konsekventi atsakās pievērsties vai pamanīt kaut vai JP izejas punktu, kas arī viņu iecēla publicitātes un ģeometriski pieaugošas interneta uzmanības saulītē, burtiski no akadēmiskas nekurienes - pašu Bill C-16 kontrversi. Līdzīgi var pievērsties otram lielajam publicitātes momentam JP fenomena vēsturē, proti, intervijai Chanel 4 - pēc tam par JP sāka rakstīt arī lielie zīmoli. Abos publicitātes uzkurināšanas gadījumos kritiķi vai brēcēji vienkārši netiek līdz normālai JP galveno punktu un nostāju apspriešanai. Kritiķi drīzāk pazemoja sevi, pat mazajam cilvēkam no malas bija skaidrs, kas notiek augstajās sfairās, un attiecīgais viedokļlīderu publiskais pazemojums pievērsa arvien lielāku uzmanību.