Kaut vai fenomens, ka, patiesi, ir tik daudz truismu, kurus šķietami zina visi, bet tik un tā caur JP performanci uzzina vai ieraua no jauna.
JP, protams, nav standarta filozofs, bet jebkura genuīna filozofija kodolā taču sastāv no truismiem. Bet nē, JP truismi neskaitās, jo ir daudz čerijpikotu bulšitu. Utt utt, līdzīgi kā ar Trampa kritiku - Trampa retorikā un politiskajās izvēlēs ir neskaitāmi daudz aizlaiku bipartizānisku truismu, bet arī tie neskaitās, jo tos saka vai dara Tramps. Sofistiski.
Uz JP ir jāskatās vienkārši, kā uz darboni, kurš piegādā to, uz ko arī atsaucās - jungisma+viena evoluc.psihol atzara+Dostojevska/Nīčes/eksistenciālisma+totalitāro režīmu studiju miksli pasniegtu skaidrā un efektīvā retoriskā mērcē. Jā, ir cilvēki, kuriem nepatīk Jungs, eksistenciālisms, patosaina retorika vai akadēmiskā kreisuma kritika, bet nu un. Tādi bija arī 19. gs.