when the time swirls - Ir ar ko palepoties!

Kas ir laba laikmetīgā māksla?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man šķiet šis jautājums nevietā, jo nav jēgas runāt kas laba vai slikta māksla, tāpat kā kas melns vai balts, drīzāk jārunā par attiecībām ko tā veido - par ko tā runā, cik prasmīgi tā runā, kādā veidā reflektē, kā pauž ideju, cik aktuāla/neaktuāla, kādā kontekstā uztverama etc. etc. Tieši tādēļ nav nekādu objektīvo kritēriju, jo ikviens m.darbs satur kādas attiecības un apstākļus, kuros tas tapis - kontekstu, noteiktu diskursu, tradīcijas, skolu utt.utt. To pašu attiecīgi ietver arī tas, kurš vērtē, pēta, interpretē vai kūrē.
bet vispār šeit varētu izvērst daudz un dikti!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man patika Ojāra atbilde, ka laba laikmetīgā māksla ir patiesības meklējumi. Es tikai vēl piebilstu, ka tie ir patiesības meklējumi, izejot no sava laika, sava laikmeta skatapunkta. Attiecīgi tiek izmantoti sava laikmeta līdzekļi, viedokļi, pieredze utt. Tur arī tas laikmetīgums rodas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nubet, ko nozīmē "patiesības meklējumi"? Ir zināms, kas ir "patiesība", kas ir jāatradod tajā darbā un neatrašanas gadījumā darbs tiek noraidīts kā nelaikmetīgs? izklausās diezgan sviestaini. (pie reizes varētu pastāstīt arī, kādu tad "patiesību" ir atradis Voldemārs Johansons un kādu Ivars Grāvlejs un vai tā ir viena un tā pati patiesība vai tomēr dažādas; un vai var būt "dažādas patiesības"). u.t.t., u.t.jp., kā arī mīļais "savs laikmets / laikmeta skatpunkts" ir diezgan tiešs hēgeliskā 'laikmeta gara' pārcēlums, kuru var ielasīt m.vēst. tradīcijā, of kōrs, taču ir arī epizodes, kur "laikmeta gars" nestrādā, jo, piemēram, pēc ka'diem kritērijiem tad noteiksi, kur sākas un kur biedzas laikmeta gars, kādas ir tā īpašības, lai to dēvētu par laikmeta garu, citi kritēriji, pēc kuriem kādu kvalifiēt kā "laikmeta garam" piederīgu un kuru, savukārt, nē. Otrkārt, kā saskaņojas "laikmeta gars" ar brīvo gribu, personas autonomiju unprivātajām izvēlēm. Vai mākslinieks ir marionete, kuru aiz diedziņiem rausta kaut ka'ds mistisks laiks un gars, vai arī tomēr ir arī kaut kāds izvēles, rīcības un atbildības elements tomēr?
u.t.t., u.t.j.p.

Lai gan, protams, šo mistificējošo skaidrojumu pievilcība ir saprotama - tā ir pietiekami īsa un pietiekami izplūdusi vienlaicīgi, lai ikviens klausītājs/lasītājs tajā var ielasīt un saprast to, ko pats vēlas, vai kas ir nepieciešams (kā tas ir ar "patiesību" un "laikmeta garu"), tādējādi jūtoties komfortā ar piedāvāto 'skaidrojumu'. Līdzīgi kā "zelta domugraudi", ko raksta dzimšanas dienas kartiņās - nekad nerada šaubas

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Patiesības ir patiesības meklēšanā, ja runājam par mākslu. Attiecībā uz šo sarunu, jā, mākslas patiesību meklēt varētu daudz intensīvāk un kvalitatīvāk, ja mums būtu laikmetīgās mākslas muzejs un vēl dažas labas izstāžu zāles.
Ar ko gribēju teikt, ka man Ojāra teiktais šķiet gluži saprotams un visnotaļ atbalstāms.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nubet kas ir tā "patiesība" ko meklēt? Es varētu nosaukt virkni mākslinieku, kuri savus darbus rada citu motīvu vadīti un ar "patiesību" tur ir mazs sakars.

Jā, laikmetīgās mākslas muzeju vajag, par to strīdēties butu muļķīgi. Taču diemžēl vien saturs, ko tajā ieliks pie eksistējošā LV menedžmenta kultūras un domāšanas līmeņa pagaidām rādās tāds, kas neliks man justies lepnai un var gadīties arī nerosinās pārāk bieži apmeklēt to vietu. Un daļa vainas tur ir arī Pētersonam, kas lobē vienu savu saujiņu lojālu vkn-istu, līdzīgi kā viņa cīņu biedre Demakova - nacionālu kultūru - attiecībā pret kuru viss marginālais jeb hibrīdais var iet cirst - nedomāju, ka tik izslēdzošā vidē var rasties kvalitatīva "laikmetīgā māksla", cel cik būrus tās eksponēšanai gribi! Vienīgais, jā, "pokazuha" gan tur izdosies, varēs ārvalstu vēstniekiem stāstīt, ka mums arī, mums arī! ir laikmetīgā māksla!

(Reply to this) (Parent)