when the time swirls - Post a comment

helvetica

12:15 pm

nubet, ko nozīmē "patiesības meklējumi"? Ir zināms, kas ir "patiesība", kas ir jāatradod tajā darbā un neatrašanas gadījumā darbs tiek noraidīts kā nelaikmetīgs? izklausās diezgan sviestaini. (pie reizes varētu pastāstīt arī, kādu tad "patiesību" ir atradis Voldemārs Johansons un kādu Ivars Grāvlejs un vai tā ir viena un tā pati patiesība vai tomēr dažādas; un vai var būt "dažādas patiesības"). u.t.t., u.t.jp., kā arī mīļais "savs laikmets / laikmeta skatpunkts" ir diezgan tiešs hēgeliskā 'laikmeta gara' pārcēlums, kuru var ielasīt m.vēst. tradīcijā, of kōrs, taču ir arī epizodes, kur "laikmeta gars" nestrādā, jo, piemēram, pēc ka'diem kritērijiem tad noteiksi, kur sākas un kur biedzas laikmeta gars, kādas ir tā īpašības, lai to dēvētu par laikmeta garu, citi kritēriji, pēc kuriem kādu kvalifiēt kā "laikmeta garam" piederīgu un kuru, savukārt, nē. Otrkārt, kā saskaņojas "laikmeta gars" ar brīvo gribu, personas autonomiju unprivātajām izvēlēm. Vai mākslinieks ir marionete, kuru aiz diedziņiem rausta kaut ka'ds mistisks laiks un gars, vai arī tomēr ir arī kaut kāds izvēles, rīcības un atbildības elements tomēr?
u.t.t., u.t.j.p.

Lai gan, protams, šo mistificējošo skaidrojumu pievilcība ir saprotama - tā ir pietiekami īsa un pietiekami izplūdusi vienlaicīgi, lai ikviens klausītājs/lasītājs tajā var ielasīt un saprast to, ko pats vēlas, vai kas ir nepieciešams (kā tas ir ar "patiesību" un "laikmeta garu"), tādējādi jūtoties komfortā ar piedāvāto 'skaidrojumu'. Līdzīgi kā "zelta domugraudi", ko raksta dzimšanas dienas kartiņās - nekad nerada šaubas