when the time swirls -

hmm, paklausījos jūtūtbē un ne-e - šī grupa man nekad nav patikusi. baigi trūkst draiva. izņemot dažās dziesmās varbūt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas ir tas veco laiku spožums un posts, arī debesskrāpji mūsdienās ir kudiš augstāki un lielāki un van der roes oriģināls pēc sērkociņkastītes uz to fōna izskatās..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nevaru piekrist, vismaz ne par mūziku (un te nerunājot par klasiku). tām grupām, kurām tas draivs bija, viņš ir aizvien, bet vēstures mēslainē pazūd perifērija. lai gan tas laika rats ir nežēlīgs un samaļ arī daļu no tā, ko mierīgi tak varēja atstāt. jo garāks stāsts, jo vairāk līķu.
bet katrā laikā ir pa kādam izdzīvotājam, kura gaismā šī kāda dzīves laikā sadīgst ne mazums sēnīšu. un visi ir priecīgi, viss notiek. bet kad šis kāds kļūst par to sava laika pārdzīvotāju vai pat leģendu, tad sēnītes paliek bez mammas, pašas par sevi un iznīkst.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un kurš ir tas the ultimate vērtētājs, kas ar pirkstu norāda, kuram būs būt palikt un kuram nē? Cik daudz cilvēkiem par to jāvienojas? vai cik gadus cik miljonus jāapgroza? Vēsture pilna gana daudz un dažādu ceļu, kā vērtīgas lietas aiziet nebūtībā un nevērtīgas turpinās, kā vērtīgās tiek pārvērtētas un pārvērtētas arī nevērtīgas u.t.t., u.tjp.
vēl jau, protams, var paļauties uz savu gaumi, nevispārināt un teikt, ka vnk "man šī grupa nekrata", kas būtu viskorektāk...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, tas vienmēr ir interesanti, nu, jautājums par to instanci un kritērijiem. however es nedomāju, ka korekta aizsegšanās ar gaumes plīvuriņu šeit būtu vietā. jo vismaz no mana skatpunkta izskatās, ka ir kaut kāda objektīva, pašinducēta (?) dinamika, pēc kuras tie procesi noris. varbūt tas atkarīgs no tā, kā tā mūzika ir jau no pirmās dienas mārketēta. varbūt no tā, kādus dragus lietojis solists un kādi dragi izturēšjuši laika pārbaudi. varbūt no tā, kādi jautājumi tieši vai pastarpināti risināti tai mūzikā vai tās rašanās laikā. lai vai kā, es domāt, ka šādā tādā materiālā ir iekšā tās kvalitātes, kas viņam ļauj izdzīvot gana ilgi, lai iesprauktos kanonā, un daļai materiāla šādu kvalitāšu vienkārši nepiemīt. vai nepiemīt pietiekamā koncentracijā vai pareizā izkārtojumā. bet tas jau nenozīmē, ka pā perifērija neturpinās piedurt daļai tautas. tas vispār ir vienalga, kas ko klausās un kas kam patīk vai nē. it kā. it kā nē.
ai, bet tas viss ir iedomas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man atkal problēmas ar robežām, kuru ietvaros tad to dinamiku vērtēt un pieņemt par (objektīvo) kritēriju. Teritorijas, laiki, žanri etc...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

skatos interesanta jums te tā saruna izvērtusies. es labprāt pieslēgtos, ja šodien jau nebūtu hardkōrā angliski cīnījusies par savu viedokli kāda mākslas darba sakarā, kas mazāk vai vairāk bija par šiem pašiem jautājumiem. bet, ja kas, tad man (tīri subjektīvi vai jebkā citādi) šķiet, ka Erasure tomēr draivs piemīt un viņi ir lieliski, jo, manuprāt, viņiem piemīt atklātība (skatoties noteiktas subkultūras un camp koncepta ietvaros), dzīvīgums un patiesums. Un man ar to pietiek.

(Reply to this) (Parent)