when the time swirls -

jā, tas vienmēr ir interesanti, nu, jautājums par to instanci un kritērijiem. however es nedomāju, ka korekta aizsegšanās ar gaumes plīvuriņu šeit būtu vietā. jo vismaz no mana skatpunkta izskatās, ka ir kaut kāda objektīva, pašinducēta (?) dinamika, pēc kuras tie procesi noris. varbūt tas atkarīgs no tā, kā tā mūzika ir jau no pirmās dienas mārketēta. varbūt no tā, kādus dragus lietojis solists un kādi dragi izturēšjuši laika pārbaudi. varbūt no tā, kādi jautājumi tieši vai pastarpināti risināti tai mūzikā vai tās rašanās laikā. lai vai kā, es domāt, ka šādā tādā materiālā ir iekšā tās kvalitātes, kas viņam ļauj izdzīvot gana ilgi, lai iesprauktos kanonā, un daļai materiāla šādu kvalitāšu vienkārši nepiemīt. vai nepiemīt pietiekamā koncentracijā vai pareizā izkārtojumā. bet tas jau nenozīmē, ka pā perifērija neturpinās piedurt daļai tautas. tas vispār ir vienalga, kas ko klausās un kas kam patīk vai nē. it kā. it kā nē.
ai, bet tas viss ir iedomas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man atkal problēmas ar robežām, kuru ietvaros tad to dinamiku vērtēt un pieņemt par (objektīvo) kritēriju. Teritorijas, laiki, žanri etc...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

skatos interesanta jums te tā saruna izvērtusies. es labprāt pieslēgtos, ja šodien jau nebūtu hardkōrā angliski cīnījusies par savu viedokli kāda mākslas darba sakarā, kas mazāk vai vairāk bija par šiem pašiem jautājumiem. bet, ja kas, tad man (tīri subjektīvi vai jebkā citādi) šķiet, ka Erasure tomēr draivs piemīt un viņi ir lieliski, jo, manuprāt, viņiem piemīt atklātība (skatoties noteiktas subkultūras un camp koncepta ietvaros), dzīvīgums un patiesums. Un man ar to pietiek.

(Reply to this) (Parent)