jā, tas vienmēr ir interesanti, nu, jautājums par to instanci un kritērijiem. however es nedomāju, ka korekta aizsegšanās ar gaumes plīvuriņu šeit būtu vietā. jo vismaz no mana skatpunkta izskatās, ka ir kaut kāda objektīva, pašinducēta (?) dinamika, pēc kuras tie procesi noris. varbūt tas atkarīgs no tā, kā tā mūzika ir jau no pirmās dienas mārketēta. varbūt no tā, kādus dragus lietojis solists un kādi dragi izturēšjuši laika pārbaudi. varbūt no tā, kādi jautājumi tieši vai pastarpināti risināti tai mūzikā vai tās rašanās laikā. lai vai kā, es domāt, ka šādā tādā materiālā ir iekšā tās kvalitātes, kas viņam ļauj izdzīvot gana ilgi, lai iesprauktos kanonā, un daļai materiāla šādu kvalitāšu vienkārši nepiemīt. vai nepiemīt pietiekamā koncentracijā vai pareizā izkārtojumā. bet tas jau nenozīmē, ka pā perifērija neturpinās piedurt daļai tautas. tas vispār ir vienalga, kas ko klausās un kas kam patīk vai nē. it kā. it kā nē.
ai, bet tas viss ir iedomas.