šodien domāju par stiprajiem cilvēkiem.

it kā lieli vīri. rebas griež. politiku taisa.

bet cilvēcisku attiecību krīzes situācijā krīt tādā panikā, ka bail skatīties?

kāpēc man tik bieži nākas būt visstiprākajai? saņemties, iztaisnoties, iet un vēl smaidīt...un vēl nest kādu sev līdz.

dzīve kā kara lauks. glābies pats un stiep līdzi savu tuvāko (arī tad, ja viņa svars pārspēj tavējo pat vairākas reizes).

p.s. gribu būt taurenītis:(  turklāt miera laikos....:)