Bet kas vēl bez sāls bija tas , ko pamainīji ēšanā?

bez ļoti pārstrādātiem produktiem.

atteicos no visiem vegānu pusgatavajiem produktiem (izņemot tofu mazās devās un
relatīvi liesu) => bez sāls, bez eļļas. es arī ēdu bez cukura, bet nedomāju, ka tas saistīts ar a/spiedienu, vienk. piemetu kompānijai. angliskajās lapās SOS diētas (salt, oil, sugar)

proporcijas pamainīju, ar zemāku kaloriju blīvumu vispirms (zaļumi, dārzeņi, augļi), un ierobežoju OH/OB ar pusi vai mazāk no šķīvja (porcijas) - tas vairāk svaram nevis asinsspiedienam. daudziem resnīšiem un īpaši resnīšiem kuņģis labi reaģē uz apēsto pārtikas tilpumu, bet kuņģī trūkst receptoru, kuri atpazīst kaloriju blīvumu (e.g., vai ēdīs cepumiņus vai ābolus, apēstā daudzums (tilpums) cilvēkiem bieži ir vienāds, bet apēstā kaloriju daudzums atšķiras). uzsēdini tādu nelaimes brāli uz diētas, kurā jāierobežo apēstā apjoms un viņš juks prātā. vieglāk ir vispār neēst nekā staigāt vieglā pusbadā.

:) pilnīgs bads (uz ūdens) pēc dienām četrām dod zināmu eiforiju un prāta skaidrību, ilgstošs pusbads bojā raksturu (to es no pieredzes).