- 3/18/26 10:57 pm
- Patīk šis youtuberis. Interesanti skatījumi uz postmoderno pasauli, vadoties no ezotēriskākiem skatu punktiem. Mīlu izklaidēt savu prātu ar šādām idejām.
- 0 commentsLeave a comment
- 3/18/26 12:28 pm
- Kā es ienīstu Apple produktus! Man ir sūda Iphone 11 Pro. Bļağ, kādam maukturim jābūt, lai palaistu tautās tādu OS, kur nevar vienkārši aizmest failu no default download directory uz Photos. Joptvaju maķ, cik sarežğītam jābūt simplistiskam faila pārvietošanas procesam.
Stīvs Džobs nomira, jo pārāk dziļi ievilka nāsīs paša dūrē iepirstu zarnu gaisu- tā, ka baktẽrijas, kurām būtu jādzīvo tūplī, sāka dzīvot STĪVA SMADZENĒS! Un tas jau ir ar dzīvību neapvienojams pasākums! Grūti iztēloties, kā citādāk var palaist tautās tādu produktu, kas funkcionāli ir tikpat augstvērtīgs kā vīrišķīga paš-kastrācija ar neasu priekšmetu.
Nāvi Apple, nāvi disfuncionāliem produktiem! - 3 commentsLeave a comment
- 3/17/26 08:40 pm
- Izskatās, ka Netenjahu tiešām varētu būt nogalināts. Pārāk daudz aizdomīgi AI dakterēti video ar viņu, ko palaiduši Izraēlas oficiālie e-kanāli. Vienā no tiem redzamā sieviete, kas ir kafejnīcas darbiniece, izrādās ir aktrise. Un 11.martā, vadoties pēc google datiem, no Izraēlas ir baigais pīķis sērčotajiem keywordiem "actor/actress for hire" (tikai ivritā).
- 1 commentLeave a comment
- 3/17/26 04:05 pm
- diametrāli pretēja ideoloģija
- 0 commentsLeave a comment
- 3/17/26 01:04 pm
- potenciāli kaitnieciska informācija
- 0 commentsLeave a comment
- 3/17/26 11:53 am
- pierādījumos balstīta pornogrāfija
- 0 commentsLeave a comment
- 3/16/26 02:52 pm
- Atgādinājums nākotnes sev: noskaties Bronson (2008). Runā, ka Hārdings dedzina.
- 0 commentsLeave a comment
- 3/16/26 02:07 pm
- Internets pēc ģeneratīvā AI uznāciena - Nespēja atšķirt patiesību no viltus ir visu psiholoģisko operāciju (PSYOP) Māte.
- 2 commentsLeave a comment
- no
- 3/15/26 06:35 pm
- Norvēģijā lašus baro ar burkāniem.
- 0 commentsLeave a comment
- liela jubileja
- 3/12/26 07:57 pm
- Varbūt kādam ir jau pieredze un gatavs saglabājies plāns?
Kā to aptuveni 30 pusmūža cilvēkiem padarīt iespējami aizraujošu.
Es nelietoju spotifaju, bet varbūt tur var atrast jau gatavas Paula un piecdesmito gadu populāro dziesmu listes dejām?
(Doma par onkuli ar sintezatoru mani kaut kā nesajūsmina.)
Interesanti viktorīnas jautājumi par jubilāri, uz kuriem būtu aizraujoši atbildēt, un nestulbas aktivitātes kartupeļu un karbonāžu nokratīšanai dziļāk vēderā arī velkomēti.
Nekad neesmu vadījusi nevienu apaļu ballīti.
Un vēl es nezinu, kur maketē un drukā ielūgumus (daudz nevajag, nu desmit varbūt, bet ar savu tekstu). - 12 commentsLeave a comment
- 3/12/26 05:34 am
- Kur lai apstājas
Esmu izšķīdusi
Esmu visur
Es jūtu sevi
Viss ir kārtībā, tikai tagad ir tik plaši
Es nezinu, no kura gala to visu pierakstīt
Tas ir tieši tāpat, kā ar sapņiem
Arī tie ir tik plaši un daudzos slāņos, tajos ietverts tik daudz laika un telpas, man nav ne jausmas, kā lai to pieraksta
Kā lai šo visu piefiksē, kā lai to
Jo vajag, ir dziņa un nepieciešamība to padarīt par kaut ko - 0 commentsLeave a comment
- 3/11/26 09:34 pm
- Kuba šobrīd dzīvo kā pirms-industriālā laikmeta. Ledusskapji nestrādā, jo valsts spēj pati saražot vien 40% no nepieciešamās enerğija. Šīs energoproblēmas dēļ tika degradēta arī pati energoapgādes sistēma (tās elementi) - tādā apjomā bojājumi, ka tos salīdzina ar krievu dronu izraisītajiem Ukrainas energoapgādes syst. bojājumiem. Trūkst ēdiena. Visur miskastes kaudzes, jo miskastes mašīnas bez benzĩna neiedarbināt. Visu degvielu/u.c. naftas produktus Kuba importēja 100% apmērā. Var teikt, ka kopš Krievija kara zaudējumu dēļ vairs nespēj “barot” un uzturēr pie dzīvības savas retās, mazās, draudzīgās post-komunistu valstiņas.
Irānas katš gan ievilksies uz 4-6 gadiem. Taċu pēc tā, ja cilvēce nebūs piedzīvojjusi zemes holokastu vai spēju izmiršanu, ASV Kubā izveidos nu ļoti sev draudzīgu varu.a - 6 commentsLeave a comment
- 3/11/26 09:12 pm
- vēl konstatēju, ka tulkojumā esmu ierakstījusi nevis "slavenos varoņus", bet "slavenos varņus"
- 1 commentLeave a comment
- 3/11/26 05:08 pm
- Floating Points, Pharoah Sanders & The London Symphony Orchestra - PromisesIr faking nice ambience
- 0 commentsLeave a comment
- pelmeņu daudzveidības apokalipse
- 3/9/26 08:04 pm
- Ziniet, kas man liek justies, it kā manā vagīnā būtu iekļuvušas smiltis? Fakts, ka visi LV pelemņu ražotāji palēnām reducējas līdz vidējam-aritmētiskajam.Latvijā ir notikusi pelmeņu degradācija. Savulaik piedāvājumā bija dažādu izmēru un formu pelmeņi. Labi, labi, nebija jau tik daudz, taču vismaz bija variācijas. Šobrīd? 95% pelmeņu ir "mazulīši" tipa - mazāks izmērs, vienmērīgāka, garlaicīgāka forma. Ēdot tos skumjos, mazos pelmenīšus, man virsū mācas depresija. Tie ir kā kastrēts runcis - funkcionāli bezjēdzīgs, bet ērts.Mani mīļākie pelmeņi (klik šeit, lai apskatītu) arī tapuši no formas, kas liek (nepamatoti?) noprast, ka pelmeņi ir roku darbs - locījuma vietas, asāki maliņu leņķi
- 2 commentsLeave a comment
- 3/9/26 05:00 pm
- Cultivate your heart.
- 0 commentsLeave a comment
- 3/9/26 09:08 am
- No reklāmas: Simtiem cilvēku iecienīts krēms!
- 1 commentLeave a comment
- 3/7/26 09:07 pm
- M man parādīja savu filmu. tā ir filma par ballītēm, un man ļoti nepatika tajā sevi redzēt. es arī sevi tā ikdienā neredzu. vai tiešām es vienmēr smaidu ar kaktiņiem uz leju? esmu daudz par šo smaidu domājis – man šķiet, ka tas ir tāds safe smaids, kas var būt piekritējs visām situācijas interpretācijām, tas vienlaikus smejas un raud un neko nesaprot. es esmu smaidījis arī ar kaktiņiem uz augšu, bet tas ir bijis ļoti lielos laimes brīžos un tikai ļoti tuvu draugu starpā.
- skaņa: I Saw the TV Glow OST – Planetarium (Inside)
- 0 commentsLeave a comment
- 3/7/26 08:40 pm
sapnī biju piknikā mežā pie melnezera. sēdēju pie saulē balināta pelēka koka galda. manā priekšā auga koks, kas starp visu zaļo lapotni un skujotni vienīgais bija sārtām skujām un baltu mizu. tas bija apvīts ar tādu kā efeju, kas izskatījās pēc lielas un sārtas čūskas – tās lapiņas apliecās ap savu stumbriņu it kā tās apņemtu cilinindru, un lapiņas saulē mirdzēja kā zvīņas, bet zem tām tikai zariņi un tukšums, tāda doba rozā čūska. kokā bija arī dobums, kurā pēkšņi saskrēja īkšķa lieluma melnās skudras, un tad visa čūsku efeja sevi atdarīja, ataudzēja no koka, atkāpjoties no augšas uz leju, atstājot un atklājot stumbru baltu. tas bija tik skaisti un tik detalizēti!
tad manā klēpī ielēkušas ūdeles rīklē nomirt ielīda cirslītis.
pēc tam es biju skolā, darbā, un ieklīdis kādā dīvainā vannasistabā gleznotavu stāvā, kura gaitenī bija divguļamā gulta ar M. vannasistaba bija bez gaismas un ar krītainām sienām, kas sasmērēja manu ādu un vienīgo apģērbu (melnas apakšbikses) baltu, un es nevarēju saprast, no kurienes šajā tumšajā telpā nāk skaņa, kas līdzīga seklai elpošanai vai arī elpināšanai. es piegāju pie ventilācijas atveres, caur kuru redzēju citu tukšu telpu, un skaņa nāca no tās.
kāds manuāli ar savu elpu ventilēja telpu.
- skaņa: The Knife - A Cherry On Top
- 0 commentsLeave a comment
- 3/7/26 05:58 pm
- Nocietini savu sirdi. Uzbūvē tai apkārt augstu žogu ar durkļiem, kas pavērsti pret debesīm un zemi.
- 1 commentLeave a comment
- 3/7/26 01:31 pm
- the fear, the wasting away, the tortured extinction, the obstinate means of resistance, the naive beIief, the famines that go unmentioned, the trepidation, the stubborn determination to learn, the imprisonments, the hopeless struggles, the withdrawal and isolation, the arrogant powers, the blind wealth, the maintenance of the status quo, the numbness, the hidden ideologies, the flaunted ideologies, the crime, the whole mess, the ways of being racist, the sIums, the sophisticated techniques, the sirnpIe games, the subtle games, the desertions and betrayals, the unshrinking lives, the schools that work, the schools in ruin, the power plots, the prizes for excellence, the children they shoot, the computers, the classroorns with neither paper nor pencils, the exacerbated starvation, the tracking of quarry, the strokes of Iuck, the ghettos, the assimilations, the immigrations, the Earth's illnesses, the religions, the mind's illnesses, the musics of passion, the rages of what we so simply call Iibido, the pleasures of our urges and athletic pleasures, and so many other infinite variations of life and death. That these commonplaces, whose quantities are both countless and precise, in fact produced this Roar, in which we could still hear intoned every language in the world.
E. Glissant, "Poetics of Relation" - 0 commentsLeave a comment
- 3/7/26 08:36 am
- laukā tiešām ir pavasaris, atveru logus un apsēžos uz palodzes, rīta oranžā saule, jumtu baloži ir izlīduši laukā. nez, vai tie mani atceras. kaut man būtu pagalms, pašai savs, kurā iziet, gribu redzēt, kā atnāk pavasaris. šie rīgas jumti ir skaisti, ziemā tos uzlūkot noteikti ir jaukāk, kā klajumus aiz loka laukos. bet tagad, kad tuvojas pavasaris... es atkal un atkal atceros kafkas muzeju prāgā, kur kaut kur bija izraksts no viņa dienasgrāmatas par to, kā viņš, lai cik censtos, nespēj tikt prom no prāgas. es tā jūtos par rīgu. jau kopš te sākām dzīvot apmēram 2003. gadā es uzreiz zināju, ka gribu tikt prom. un aizvien es te esmu. rīga mani padara nelaimīgu un slimu, rīgā ir mani draugi un mīļie, manas atmiņas, manas vietas, mans vārds. rīgas gaiss mani padara zaļu. mani nogurdina trokšņi, nomāc smakas, ir pārāk maz koku.
šīs ir toksiskas attiecības, tas ir pieradums. mans brīvais laiks paiet, tiekoties ar draugiem, tas man ir svarīgi. bet es varētu tikties ar draugiem arī nedzīvojot centrā. es domāju par pārdaugavu, es gribu dzīvot mājā, līdzigai tai, kurā dzīvo lote un roberts, tādā, kur nav pārāk daudz kaimiņu, un ir jauks pagalms, arī eliāna dzīvoja līdzīgā mājā. es tik ļoti gribu dzīvot otrajā vai trešajā stāvā un tāpat redzēt sauli un debesis un gribu pagalmu, tādu, kas ir tikai man un kaimiņiem, un kaimiņus, kuri ir forši un jauki.
jūs pat nevarat iedomāties, cik tas man ir grūti, nevarēt regulāri iziet no mājas, lai ieietu savā pagalmā un tur pasēdētu. jā, man pie mājām ir parks, bet tas ir tik plašs un atvērts, tur staigā visi, es nejūtos droši. tas mani nomāc, tas mani padara smagu.
un varbūt tā nav īsta problēma, tā noteikti neatrodas maslova piramīdas pamatos, es zinu. ziemā vēl ir ok, jo ziemā visur ir līdzīgi. bet tagad, kad sācies pavasaris... es nevaru iet uz autobusu vai vilcienu un braukt uz mežu, jūs taču saprotiet, līdz transportam ir jātiek, un pa ceļam ir tik daudz atvērtu telpu, tā ir pilna ar svešiniekiem, tā izsūc mani sausu. es gribu bez spēka iziet pa durvīm un bez spēka ieiet pagalmā un tur ilgi sēdēt un nerunāt un skatīties sūnās vai mākoņos, es gribu, lai man nav tam īpaši jāsagatavojas vai jāsataisās.
es mīlu savu istabu, tā ir mana un mīļa, bet jau desmitiem gadu es gribu tikt prom no centra, vismaz uz pārdaugavu. - 5 commentsLeave a comment
- 3/7/26 08:24 am
- viena no lielākajām kļūdām, ko pieļāvu, bija sākt strādāt darbus, kas saistīti ar tekstu. es sevi nevainoju. tas it kā ir loģiski -- ja kaut kas tev sanāk, tad jāpelna ar to nauda. tā runā. bet rakstīt man patika, ļoti. bet tad nāca filosofijas studijas, kur jāraksta bija tik daudz, tam sekoja prakse jānī roze, tad visādi transkribēšanas darbi, darbs zvaigznē, darbs lsm... kad gana daudz reižu tev jāpiespiež sevi kaut ko darīt, kad nav spēka un dukas, jo pienākums sauc... tas beidzās ar to, ka atverot google docs vai wordu whatever man vnk sākās panika un pretestība. rakstīšana man vairs nesaistījās ar neko patīkamu. bet tā bija vienīgā lieta, caur kuru spēju sevi izpaust, kurā varēju eksistēt ārpus sevis. nu jau vairākus mēnešus, varbūt gadu, nedaru šādus darbus. es vairs negribu tādus darbus. gribu atgūt prieku rakstīt. gribu rakstīt, jo man patīk to darīt, un strādāt citus darbus. man patīk mans jaunais darbs. tas ir īsts darbs, vajadzīgs, nogurdinošs un piepildošs. tas ir īsts darbs tādā pat ziņā, kā audzēt rudzus, miežus, govis, kā pārvadāt lietas ir īsts darbs -- bez tā nevar iztikt, kādam tas ir jādara. protams, visiem darbiem ir sava jēga, es runāju par savu iekšējo sajūtu to darot. es gribu rakstīt tikai tāpēc, ka es gribu rakstīt. jūtu, ka vēl būs japaiet labam laikam, līdz atgūšos un spēšu to darīt. līdzīgi bija ar instrumentu sestajā -- tas man riebās, jo saistījās tikai ar stresu, gatavojoties ieskaitēm, kuras pieņēma trīs skolotājas dusmīgām sejām; ar klavieru gabaliem, kuri lielākoties man nepatika. tas patiesībā ir tik nožēlojami un perversi, tā sagandēt kaut ko, kam vajadzētu sniegt mierinājumu un iespēju izpausties. ir pagājuši 13 gadi un nu beidzot man atkal patīk klavieres, man nav sajūtas, ka nepieciešamas notis vai pareizais veids, kā to darīt. man pietrūkst rakstīšana, bet jūtu aizvien sevī pretestību, grūtības, kas cēlušās no tā, ka ir bijis dažāda veida spiediens darīt to, ko negribu. citi tā var, es nevaru. ja dzīvotu vēlreiz, jau laicīgi darbu meklētu citā jomā, rakstīšanu atstājot tikai sev.
- 1 commentLeave a comment
- putekļsūcējs
- 3/6/26 09:43 pm
- Mājās ir kaut kāds samērā vecs pensionārs, kas lāgā nesūc, nevar saprast, kāpēc, bet vispār strādājot ar to var izbesīties. Viņi noveco un izbeidzas? Vai arī ir remontējami? Man ir Philips.
Skatos rd electronics un nevaru saprast, kas mūsdienās ir labs, strādīgs putekļsūcējs par draudzīgu cenu. Problēma ir paklāji un mīkstais grīdas segums (koka grīdas jau mierīgi var izmazgāt arī ar mitru lupatu).
Ir ieteikumi? Akumulatorīgie vai ar vadu, rokā turamie vai uz grīdas liekamie, ar maisiņiem vai ar konteineriem?
Man joprojām tā rd dāvankarte neizlietota (būtu jel kāds palīdzējis un samainījis pret naudu).
Ak jā, un kā uzvedas roboti telpās ar paklāju, dēļu grīdu, galdu, krēsliem? - 9 commentsLeave a comment