Pirmdienas rīts. Gribu gulēt, bet ārā jau spīd auksta pavasara saule. Ap pusdienlaiku tā paliks silta, bet tas būs pēc tam, un ne priekš manis - strādāju līdz vakaram.
Mazais pīkstiens sēž man uz ceļiem - mēs abas (lielā un mazā) rozā flaneļa naktskreklos iizskatamies pēc zefīriem bez šokolādes - drusku saņurkātas pēc miega.
Vakar līdz pusnaktij laboju savu maģistra darbu, tad mēģināju piezvanīt vienam svarīgam man cilvēkam uz Kanādu. Viņa nebija mājās, viņa saimniece teica, lai piezvanu drusku vēlāk - pie mums nakts. Apbrīnoju kanādiešus, viņi dikti labi runā angliski.
5 dienas... 5 dienas... 5 dienas...