Nu tā... jau oktobris.
Kad satiku Viņu lidostā, kamēr viņš ņēmās ar bagāžu un tā tālāk, skatījos uz viņu un mani pārsteidza sajūta, ka tas, ko es redzu ir man pavisam nepazīstams cilvēks.
Vēroju, kā viņš runā ar savu draugu, vēroju, kā ņemas ar savu mašīnu...
Bija tāda sajūta, ka arī viņš jutās tā pāt. Es redzēju, kā viņš neuzkrītoši pētija mani un arī jutās pārsteigts.
Tā nu mēs, vīrs un sieva - sākām iepazīt viens otru no jauna.
Banāli - dzīvot kopā ir liela māksla. Labi, ja prāta pietiek justies kā māksliniekam, zināt, ka uzgleznotā dzīves aina ir pārtaisāma un, varbūt, kāds nopērk i to pašu.