Par komentāriem
Internets ir medijs, kurā katrs var būt, kas vēlas. Piemēram, sieviete, kas pirms diviem mēnešiem ieņēmusi bērnu kaut kādā Pļavnieku paģītī, komentāros par pāraugt par baigo princešu zaķi, but tik nenormāli kruta un apņirgt citu - kā viņa saka - nožēlojamās dzīves. Jo no malas taču viņa izskatās baigi sakarīgā. Baigi zina visu. Rubī fišku, it kā lasa rīta laikrastus, brokastīs malkojot dārgu kafiju un ēdot grauzdiņu. Vai arī Ķengaraga urļiks citiem var teikt - bļe, ko tu tur muld'! - un jo viņa labāk, ka Tu uz viņa komentāriem atbildi, jo tad var teikt - Tu tak ir lohs! Vēl forša visās tajās interneta padarīšanās ir kopējās valodas ar citiem atrašana. Lai gan - visi jau tomēr anonīmi. Šaubos, ka daudziem šiem burtu domubiedriem būtu kaut kas kopīgs runājams arī ikdienā. Drīzāk tie apņirdzēji ar apņirgtajiem draudzētos un čupotos. Bet tagad- kaut kas ir jāiedzeļ, jābūt baigi foršajam citu acīs, jāuzraksta kaut kāds jociņš, kaut kas smieklīgāks kā citam. Nē, normāli jau mēs nemākam, nu tā, pa draugam, tā kā runcis Leopolds ar tām pelēm, ar ko sērijas beigās dzīvoja pa draugam.