AIZGĀJUŠĀS DVĒSELES

Visi cilvēki kādreiz nomirs
Un pasaule aiz klusuma aizmigs

Bet iespējams, ka kādreiz visi atgriezīsies
Un pasaule vēl reizi ap savu asi apgriezīsies

Katrs par nāvi saka ko citu
Kāds kaut ko labu, kāds atkal sliktu

Par šo tēmu viedoklis katram ir savs
Un pareizs varbūt kā mans tā tavs

Bet cik daudz cilvēku tur jau nonācis
Un uzzināt patiesību vēl tagad nav sanācis

Aizgājušās dvēseles – iespējams dzīvo ēnās
Aizgājušās dvēseles – iespējams dzīvo sērās

Daudzi stāsta, ka viņi tās redz
Un pusnakts tumsa tās sevī sedz

Daudzi to uzskata par jautru izklaidi
Bet citi to pēta kā lielu zinātni

Bet kad pienāk tāds brīdis, kad kāds pazīstams aiziet
Tad lielās asaras mums acīs saskrien

Aizgājušās dvēseles ir ļoti daudz
Kad mantojumu kādam atstāj, tad citam tas skauž


Tik daudzi no mums tās klusi pielūdz
Kāds nevar to izturēt un lēnām salūzt

Ir tādas dvēseles ko visi atcerās
Un bērniem par tām ir skolā jāmācās

Ir tāds teiciens, ko nevajadzētu aizmirst -
„Varoņus atcerās, bet leģendas nekad nemirst”

Kāds saka, ka tās bija ļoti jaukas
Un izgudrot mācēja ierīces smalkas

Kāds cits atkal saka, ka tie bija blēži sīki
Lai kā arī būtu, bet aizgājušās dvēseles dažreiz paliek kā mīti