Jau kādu laiku gruzos par to, ka šobrīd esmu spējīgs tikai uz kaut kāda satura atgremošanu, citēšanu, at/pārstāstīšanu, labākajā gadījumā komentēšanu (kas arī lielākoties ir iespaidu un priekšstatu kompilācija [lai gan tā var visu noreducēt nafig]). Ne gluži tā, ka vajadzētu ražot oriģinālu materiālu un tamborēt smalku viedokli kā dižiem un bārdainiem (vai ne tik ļoti) gariem, tomēr neomulīgi kaut kā. Bet tikko ņēma un uznāca miernesoša atziņa, ka tā tam jābūt, ka kaut kāds skolniekposms visādos jautājumos vēl ir ejams, ja ne mūžam brienams, tāpēc atstāstīt, apskatīt, atgremot būtu dabiski un neizbēgami, un mierinoši.