13 April 2011 @ 08:49 pm
kur manas superspējas  
lai par kādu, bet par māņticīgu sevi neuzskatu, arī ar intuīciju nevaru lepoties, tomēr esmu pārliecināts, ka spēju ātri sajust riebīgus cilvēkus, savilkt kopā grūti kategorizējamu īpašību kopumu pēc pavisam īsa kontakta. un par spīti tam, ka parasti dodu treknu uzticības avansu. skaidrojums droši vien pus-ŠerlokHolmsisks: ir taču rakstura iezīmes un paradumus nododoši sīkumi, kas atklājas intonācijās, žestos, valodas niansēs un citās izpausmēs, pat ja ne vienmēr izprotam pirmā saistību ar otru.

garlaicīgi vienkāršs piemērs: reiz vilcienā manīts papūris sirms vīrietis momentā radīja psihopāta / sadista iespaidu - ass, aizdomīgs skatiens sarkanās acīs, sakniebtas lūpas un kaut kāds acīmredzams iekšējs spiediens viņu padarīja par dēmonu, ar ko galīgi negribētu kādas darīšanas.

varbūt ielēdzas neapzināta privātā fenotipoloģija (~personības raksturošana, vadoties pēc izskata), bet diemžēl tas strādā pārsvarā tikai ar uzkrītoši nepatīkamiem cilvēkiem (nāk prātā N.Sakss). sabojāt iespaidu jau vienmēr bijis daudz vieglāk kā to labot.

p.s. izlasīju frendlisti un starp jaunākajiem ~15 ierakstiem pamanīju gan atslēgvārdu "dēmonisks", gan "Pārdabiskas Spējas" :) tā ~selektīvā uztvere / un it-kā-sakritību ievērošana ir visai jautra lieta, kad mēģina no malas paskaties.
 
 
( Post a new comment )
E=mc^2[info]kartona_kaste on April 13th, 2011 - 09:05 pm
hmmm...
reiz par šito arī gari domāju, ka ar peleko šūniņu palīdzību, kā kkād zinātnieks cilvēks pēc Umberto Eko domām, pētot "laika" zīmes, spēj izkost nākotni. Nākotne saka - figu. Vai vnk nākotnei nav skaļi jāsaka, ka tu to zini, vnk jāpaklusē un jāļaujas tai pašai parādīties. Un šis nebija domāts par specifiski baisiem momentiem, bet gan par tiem feinajiem un foršajiem, kad vnk ir jākontrolē kkādas nākotnes varbūtības. Un pie tām jāpiedomā :) (laikam bišķi ne pa tēmu ierunājos, bet gribējās baigi ierunāties :D)
(Reply) (Thread) (Link)
!: kukainzz[info]jedritvai on April 14th, 2011 - 12:11 am
droši, droši, tēma jau nav pienaglota!
(Reply) (Parent) (Link)
iokaste[info]iokaste on April 13th, 2011 - 09:40 pm
var jau būt,ka riebalām tu netīc, un viņas atgrūž, bet ir jau tā, ka "fakti uz sejas", tik nezini uz kuru pusi tie pagriezīsies.
(Reply) (Thread) (Link)
!: kukainzz[info]jedritvai on April 14th, 2011 - 12:07 am
jā, parasti darbojas arī kaut kāds iespaidu rikošets, kas likumsakarīgi vairo pārliecību, spēcina iespaidu. trakāk gan ir tad, kad tikai ieskatoties fotogrāfijā uzrodas kaut kāda stipra aizdoma.
(Reply) (Parent) (Link)
mis īdētāja[info]sissy on April 13th, 2011 - 10:00 pm
:) Dīvainā kārtā es tieši šovakar uzrakstīju par vienu no retajām riebeklībām, ko esmu nolēmusi pastrādāt. Tā inde it kā visu laiku manī vārās, taču beidzot vairs nevarēju saturēt. Un tieši pāra stundas vēlāk lasu šo ierakstu.

Neticu zīmēm, bet neigronēju. :)
(Reply) (Thread) (Link)
!: kukainzz[info]jedritvai on April 14th, 2011 - 01:04 am
jautri, ka kāds tā priecājas par ieplānotu nedarbu :)
(Reply) (Parent) (Link)
[info]bunga on April 14th, 2011 - 04:11 am
Sķiet, ka vienīgais veids, kā patiesi novērtēt personu ir pēc viņa darbībām.

Vispār jā, varbūt, ka tā ir momentāna vizuālu zīmju identificēšana un konstatēšana, bet dažreiz sķiet, ka var just kāda cilvēka destruktīvo enerģiju. No tāda gribās tik pa gabalu. Bet padomā - kā viņi līdz tam nonāk? Viņi taču savā ziņā ir tādi paši kā mēs. Kā var dzīvot kaut kādā nepārtrauktā nemierā?
(Reply) (Thread) (Link)
![info]jedritvai on April 14th, 2011 - 01:59 pm
par darbību/darbības rezultātu jau var uzskatīt jebko, ne vien aktīvu rīcību, arī to, kā esi izvēlējies izskatīties vai tieši ko nedara. un tur robeža ar neizskaidrojamām intuīcijām diez vai ir atrodama.
par "kā viņi līdz tam nonāk?" parasti man ieslēdzas tas "ja nu" mehānisms - cilvēks taču var būt dziļā stresā par kaut ko vai ar galvas problēmām - un te atkal robežu nenovilksi, jo "stress is nothing more than a socially acceptable form of mental illness".
tātad viss ir slikti, "man te nekas nesanāk!" :)
(Reply) (Parent) (Link)