Garastāvoklis:	thirsty
Mūzika:	ARIEL PINK - Gettin High In The Morning

viss mans - ar mani
stāsts nav svaigs. kaut kad vasaras vidū mūsu dzīvoklī (tā ir stabu / ādmiņu rojons) ielauzās laupītāji. vasarā mēs dzīvojam sievasmātes dāčā, tāpēc, tā teikt, faktu konstatēju tikai pēc pāris dienām. visā šajā stāstā ir daudz interesantu detaļu, par kurām zemāk. būtiskākā ir tā, ka nozaga mūsu datoru ar nebekapotu cieto disku. visu laiku to taisījos darīt (bekapot), bet nepaspēju..

tieši tāpēc saku: ja tev gadās pa rokai kāds fails ko esmu sūtījis vai metis uz ftp (referāti, bildes, mūzika [oriģināla, t.i. kaut kādi torņa grupu koncertieraksti vai tmldz.] ...), lūdzu, atsūti atpakaļ!

* * *

bez datora vairāk nebija īsti ko ņemt, ja neskaita klaviatūru un cd/mp3 pleijeru (un spilvena pārvalku, kurā acīmredzot ievīstīja datoru), bet pāris gadu nebekapots ģimenes digitālo fotogrāfiju albūms vai studiju gadu referāti vai mūzika vienā eksemplārā uz pasaules var sāpināt. tomēr ir arī pozitīvas emocijas - tas ir atvieglojums zaudēt ~ 100 gigas ārvalstu mūzikas, zinot, ka 90% no tās es varbūt pat vienreiz nevarēšu noklausīties.

delo bilo večerom, vēls svētdienas vakars. izsaucu policiju un sāku gaidīt. tā kā tajā laikā noritēja sīva cīņa par pasaules kausu (fināls), sapratu, ka ātrāk par fināla svilpi policistus varu negaidīt. tā arī bija, pēc pusotras vai divās stundām (mačs ieilga) džeki ieradās. apjautājos par iznākumu, parunājāmies par spēli.

es biju pat pārsteigts, ka bija laborante, kas meklēja pirkstu nospiedumus (ar otu uzklāja melnu pulverīti uz vietām, kas varētu būt aiztiktas ar rokām). secinājums: strādājuši ar cimdiem. vairāk par protokolu sastādīšanu, krimināllietas ierosināšanu un pāris mūsu vizītēm policijas iecirknī nekas nav noticis. es tomēr cerēju, ka vismaz pieklājības pēc izmeklētāji parunās ar kaimiņiem..

.. jo liekas, ka durvis uzlauztas stāvējušas gandrīz divas dienas (puspavērtas, skaidas trepjutelpā). kaimiņi gājuši šurpu - turpu, bet īpaši par to nav satraukušies. tiesa, viens no stāva kaimiņiem esot konstatējis ielaušanos, pat iegājis mūsu dzīvoklī, un ziņojis policijai. policijas atbilde: bez saimnieku piekrišanas mēs neko nedarīsim. vispār divu tuvāko kaimiņu teiktais atšķiras (pats durvis labojot ar viņiem mazliet parunāju). kaimiņiene saka, ka viņa neko nav dzirdējusi un ievērojusi (es gan teiktu, ka nevar neredzēt tuvāko kaimiņu durvis puspavērtas un pilnu grīdu ar skaidām [starp citu, pāris dienas pēc šī notikuma viņu pašu apzaga, dienas laikā atvēra neaizslēgtās dzīvokļa durvis un no koridora savāca rokassomiņu]). savukārt tas kaimiņš viņai esot teicis, ka ir dzirdējis ielaušanos (ar brutālus spēku uzlauztas divas durvis, trīs atslēgas un iznesta viena stendere), bet viņam licies, ka tas ir kāds mūsu pazīņa dauzījies, kuru mēs vienkārši neesam gribējuši ielaist. interesanti, ko viņš domā par mūsu ģimeni..

policista pirmais teikums bija: jūsu kļūda tā, ka nav dzelzs durvju, bet tās parastās atslēgas atlauzt ir elementāri. metāla durvis ielikām (www.seifi.lv, likās, optimālais variants), vienu jaunu atslēgu arī. starp citu, pie mums nāca atkal, bet to jauno atslēgu nevarēja tik viegli izdrāzt, tiesa, es stenderē aizsardzības nolūkos biju ieskrūvējis dažas lielas skrūves, lai ar štiku tik viegli netiek aizbīdnim klāt. bet varbūt džekus kāds iztraucēja..

secinošā daļa, kā saka profesors Tabuns:

a) regulāri (biežāk nekā reizi pāris gados) un totāli bekapi;
b) metāla durvis.

policija un kaimiņi joprojām būs iecietīgi un distancēti pret citu privātīpašumu, tāpēc būsi laimīgs, ja varēsi teikt kā tas grieķis (??), kad visa pilsēta panikā skraidīja un glāba savu mantu pēc vulkāna izvirduma, un līdzpilsoņi viņam jautāja: "kāpēc tev ir tukšas rokas un tu nekur nesteidzies?"
"viss mans ir ar mani.."