Kaspars Omuls
Gan piekrītu, gan nepiekrītu. Gribējās nokomentēt.

> @JurisGulbis teica, ka viss industrijas zieds ir te;
Jā, mani šitais arī pārsteidza. Šaura, augstprātīga izpratne par to, kas ir industrija, un kas šo industriju bīda. Tomēr, skat tālāk.

> LV IKT domu vajadzētu virzīt pavisam citādākam klubam - tech, tech-
> business, tech-entrepreneur, tech-free, tech-social, tech-enthusiast
> cilvēkiem zem 30 un visus šitos kostīmos vai grādos vai vēl kkādos
> iedomātos simbolos tērptos ielaist tikai ar konkrētiem praktiskiem
> nopelniem

Labi. Es arī neuzskatu, ka LIKTA mani pārstāv, lai gan tā apgalvo, ka pārstāv industriju. Tomēr

1. nav citas tikpat autoritatīvas organizācijas, kas pārstāvētu IKT

2. Tas, ka mums ir potenciāli varoši startupi, ir forši; cerams, ka viņi arī dos savu labumu ne tikai to īpašniekiem, bet arī Latvijai. Un cerams, ka šādu startupu būs aizvien vairāk, un cilvēki nebaidīsies paši uzsākt uzņēmējdarbību. Tomēr.
Šobrīd no valsts viedokļa tādi uzņēmumi kā Tieto, Lattelecom, Exigen varbūt nešķiet tik pievilcīgi, kā jauni startupi, tomēr, tie daudz vairāk naudas nomaksā nodokļos, dod daudz vairāk darbavietas, un eksportē daudz lielākos apjomos.

3. domāju, iespējas ietekmēt LIKTA no iekšpuses pastāv. Pēc tam, kad kopā ar Elīnu Jakubaņecu bijām nokomentējuši LIKTA vadlīnijas valsts IKT projektiem (sk. http://www.slideshare.net/ejakubaneca/prieklikumi-likta-labo-praku-vadlniju-iepirkumiem-it-jom-pilnveidoanai ), mums bija tikšanās ar Jāni Bergu un Aināru Bideru (vadlīniju autoru). Jānis Bergs mums skaidri teica, ka ja mēs gribam kaut ko mainīt, tad caur LIKTA to var darīt, jo tur pietrūkst aktīvu cilvēku. Domāju, ka šādas iespējas ir arī startup uzņēmējiem no TechHub

4. Manuprāt, tas, ko mēs šobrīd redzam, ir paaudžu maiņa. Šībrīža lielie uzņēmumi arī savulaik sāka kā startupi, un tas nemaz nav tik sen, un viņus vadīja tādi pat tolaik jauni uzņēmēji, kas domāja, ka esošā kārtība ir jāmaina. Tāpat, ko IT nozares attīstībai ir darījusi valsts? Augstākā izglītība, bet savādāk - neko. Tās zināšanas, pieredze, un kultūra (vai tā visa trūkums), kas LV IT nozarē šobrīd ir, ir, pārsvarā pateicoties lielajām IT firmām.

5. Par to 30 gadu ierobežojumu. Es apmēram saprotu, kāpēc viņš šeit ir uzrakstīts, tomēr, līdz galam nepiekrītu. Man pašam ir 37, un es gandrīz visu savu darba mūžu esmu centies pilnveidot savas prasmes. Es tiešām neizturos augstprātīgi pret jauniešiem, kam ir 20-25, sevišķi tāpēc, ka es zinu, ka tā izglītība, ko viņi saņem, ir aktuālāka un, visticamāk, arī labāka, nekā tā, ko saņēmu es. Un es redzu, ka daudzi tiešām ir gudri.

Tomēr, es ļoti labi zinu arī to, ka tehniskās zināšanas patiesībā nozīmē mazāk, nekā pieredze. Labākie IT speciālisti (neatkarīgi no konkrētā ieņemamā amata, kas var būt dažāds), ko pazīstu, ir tie, kas nav aizgājuši pa tipisko programmētāja -> sistēmanalītiķa -> projektu vadītāja taciņu, bet arī, augot pa karjeras kāpnēm, arī pēc saviem 30 turpina sasmērēt rociņas ar programmas kodu. Jo parasti jau nav grūti tikt galā ar standarta situācijām; grūtības rodas situācijās ar lielu neskaidrības pakāpi. Un pieredze ir tas, kas šeit palīdz.