Mja
Šodien ir sajūta, ka ar twitter nepietiek, gribas kādu garāku textu iepirst. Nu jā, var gadīties, ka šodienas teksti tā arī paliek vienīgie. Tādēļ neprognozēšu, par ko rakstīšu, nezinu, dzīve rādīs. Zinu, ka pilnīgi godīgs nebūšu, kurš tāds ir? Tādēļ stāstus par to, kā šmaucu priekšnieku, krāpju sievu un situ bērnus un suni, meklējiet manā anonīmajā blogā ;)

Radās šī vēlme laikam no ... laiku pa laikam lasu ziņas, pārsvarā Apollo portālā, dažreiz ziņu lasīšanas Jurģa mobilajā līdzeklī, vēl retāk - citos portālos. Avīzes nelasu jau gadiem. Jā, nu vienīgi tās, kurās rakstīts par mani vai kādu man labi pazīstamu cilvēku. Jā, jā, iečekojiet neseno dienas biznesu ar manu bildi! Just business, bet kaut kā man patīk redzēt savu bildi avīzē. Nu un, lasot tās ziņas tīklā, laiku pa laikam ielienu paskatīties komentārus. Sviests, protams, 99% gadījumu tur visu var prognozēt un saturs pārsvarā ir diezgan šķidrs. Iznāk, ka man ir svarīgi atkal un atkal pārliecināties, kā jūtas un ko domā apkārtējie :) Dažreiz gribas pievienot kādu konstruktīvāku komentāru, jo manējie (komentāri) būs daudz konstruktīvāki un vispār - labāki! Dažreiz ļaujos šai vēlmei. Bet gandrīz katru reizi pēc tam ir sajūta, ka esi iebļāvis savu sakāmo kananlizācijā.

Ok, šis paņēmiens varbūt nebūs diezin ko labāks, bet cerība mirst vēlāk (pēdējā?) - varbūt savus iebļāvienus sapakojot savādāk (te!), kāds izlasīs, pakomentēs (nu, zinam jau, kādi parasti ir komentāri, skat. iepriekš :), varbūt arī ne. Respektīvi, gribu patestēt savu sajūtu.