 |
Journal | Friends | Calendar | User Info | Memories |
jantup's Journal
Šodien ir sajūta, ka ar twitter nepietiek, gribas kādu garāku textu iepirst. Nu jā, var gadīties, ka šodienas teksti tā arī paliek vienīgie. Tādēļ neprognozēšu, par ko rakstīšu, nezinu, dzīve rādīs. Zinu, ka pilnīgi godīgs nebūšu, kurš tāds ir? Tādēļ stāstus par to, kā šmaucu priekšnieku, krāpju sievu un situ bērnus un suni, meklējiet manā anonīmajā blogā ;)
Radās šī vēlme laikam no ... laiku pa laikam lasu ziņas, pārsvarā Apollo portālā, dažreiz ziņu lasīšanas Jurģa mobilajā līdzeklī, vēl retāk - citos portālos. Avīzes nelasu jau gadiem. Jā, nu vienīgi tās, kurās rakstīts par mani vai kādu man labi pazīstamu cilvēku. Jā, jā, iečekojiet neseno dienas biznesu ar manu bildi! Just business, bet kaut kā man patīk redzēt savu bildi avīzē. Nu un, lasot tās ziņas tīklā, laiku pa laikam ielienu paskatīties komentārus. Sviests, protams, 99% gadījumu tur visu var prognozēt un saturs pārsvarā ir diezgan šķidrs. Iznāk, ka man ir svarīgi atkal un atkal pārliecināties, kā jūtas un ko domā apkārtējie :) Dažreiz gribas pievienot kādu konstruktīvāku komentāru, jo manējie (komentāri) būs daudz konstruktīvāki un vispār - labāki! Dažreiz ļaujos šai vēlmei. Bet gandrīz katru reizi pēc tam ir sajūta, ka esi iebļāvis savu sakāmo kananlizācijā.
Ok, šis paņēmiens varbūt nebūs diezin ko labāks, bet cerība mirst vēlāk (pēdējā?) - varbūt savus iebļāvienus sapakojot savādāk (te!), kāds izlasīs, pakomentēs (nu, zinam jau, kādi parasti ir komentāri, skat. iepriekš :), varbūt arī ne. Respektīvi, gribu patestēt savu sajūtu.
Te nu šīs tekstu straumes vaininieks.
Braucot uz darbu, šorīt ziņās atkal dzirdēju par bada streiku pie MK. Parasti šīs aktivitātes laižu gar ausīm, bet šorīt kaut kas noklikšķēja, nolēmu izbraukt pa nedaudz citu maršrutu lai paskatītos, vai tās teltis ir reālas. Bija. Reālas.
Ziņa: http://www.apollo.lv/portal/news/articl
Garš teksts, bet izlasot man iznāk, ka konkrēti padarīts situācijas mainīšanai ir maz, gaužām maz... Negribas baigi pārmest, jo kurš tad ir ideāls, kādi paši esam, tāda valdība. Bet tomēr tik maz...
Notiek naudas pārdalīšana tiem 200 000, kas palikuši bez darba. Jāizdara, bet tas nav sasniegums...
500 cilvēkiem palīdzēts uzbliezt savu biznesiņu. Tieši tur ir/būs reālās darba vietas, kas radītas. Ok, daļa no tiem iedos darbu vēl kādam. Daļa nobankrotēs dažu mēnešu laikā, bet vismaz būs mēģinājuši. Bet džeki tak varēja vismaz saskaitīt/novērtēt/prognozēt, cik konkrēti darba vietu šie pasākumi radīs (nu tādu jautājumu uzdeva). Pieņemsim, ka vēl tikpat līdzcilvēki to izdarīs paši - par savu, vecāku, draugu, investoru naudu... Nē, labāk pieņemsim, ka paši radīs 10x vairāk biznesiņu. Intuitīvi, tas būtu 10 000 darba vietu, 20 000, 30 000? Ja to salīdzina ar 200 000, kas palikuši bez darba - 10 gadi vajadzīgi...? Nu nepietiekami. Daļa nodzersies, bomžosies, izdarīs pašnāvības. Cik? Oki, daļa aizbrauks strādāt uz ES. Cik? Cik?
Kur ir (mūsu) prognozes? Knapi valsts budžets ir (noprognozēts). Labi, jāizdara, bija grūti, bet tas nav sasniegums... Sasniegums būtu 2010 IKP prognoze pa pozīcijām un ar problēmām, ko radīs delta (starpība starp labajiem gadiem un nākamo) un kas tiks darīts, lai šī delta nepārvērstos par grautiņiem. Par teltīm lai nepārvērstos, lai pašnāvību būtu mazāk, nekā pašplūsmā, lai bāreņu būtu mazāk. Un izskaidrot to visu vienkāršiem vārdiem.