lustiigu liigoshan ;))
dzejolji no 2004 ;))


iz O.M.© archīva, ontuns.mazpisans@cc.lv
O. M. gruntīgas līgošanas rekomendācijas
(_Iz Ontūna Mazpisāna© archīva_)

Kas grib līgot vienos priekos ~
Lai svin Jāņus gumijniekos:
Lietusmēteļos un šallēs,
Ļauži Līgonaktī ballēs!

Tie, kas negrib odus barot,
Un ar ērcēm nikni karot ~
Lai sēž mājās, neballējas,
Bet par citiem – nerūpējas!

Kas Jāņu naktī līgos skaļi,
Tas dzīvos lustīgi un zaļi,
Vismaz līdz Pēterdienai droši,
Bet, varbūt arī – paliekoši!
…
_”ALUS ARI IRA SULA”_,
Pateicienam – jēga šāda:
Tad, kad laiciņš ir pie _bula_,
Noder veldze da jebkāda!

Alus mucai spundi raujot,
Lai nav jāmūk krūmos bļaujot,
Piesargāt der paša rokas ~
Ļauj, lai kaimiņš mucu moka!

Dzerot alu pilniem kausiem,
Jāpadomā vai pie rokas,
Pamepri ir blāķiem, sausi ~
Bez tiem – līgotājiem mokas!

Tad, kad alus spiediens kāpis,
Dzērājam, kas allaž slāpis ~
Jādodas uz bieziem krūmiem,
Prom no ugunskura dūmiem!

Vietu, kur tiek spiediens deldēts,
Vajadzētu atcerēties ~
Diez vai būtu lietderīgi,
Turpu doties pamīlēties…
…
Jāņu sieram mūžs ir īss:
To pa visiem noēdīs,
Jāņu bērni vienā naktī,
Kožot sierā _”Līgo!”_ taktī!

Sieram virsū smērēt sviestu,
Lai tas nešķistu par liesu,
Var pa Jāņiem tīri droši ~
Nav tas pārāk barojoši!

Pīrāgus var ēst ar mēru,
Tā, lai nepaliek par zvēru:
Līgotāju vēderprieki ~
Labi tad, ja nav pārlieki!

Šašliki un citi našķi,
Lietojami piesardzīgi:
Sagādāt tie var ikvienam,
Vēder_šaizes_ pamatīgi!

Alum uzdzert visrū šņabi ~
Tas gan nebūs visai labi:
Šņabis galvā – prātiņš tūtā,
Tas cērt robu pašsajūtā!
…
No ozolzariem kroņus pinot,
Vaj’g strādāt, adresātu zinot:
Lai nesanāk, ka kroņi Jāņiem,
Pār pleciem noslīd, līdz pat sāniem!

Ar dzeloņdrāti Jāņu kroni,
Var uzpīt tam, kas nopelnījis:
Tad – uzmaukt galvā šim ar joni,
Lai neaizmirst, ko savārijis!

No lauku ziediem vainadziņi,
Ir meitenēm un dāmām galvās,
Tie jāsargā kā dārgumiņi,
Jo - gribēs puiši gūt tos balvās!

Ar kalmēm kaisīt vajag grīdas,
Lai Jāņu smarža būtu mājās,
Un sīki, mazi kukainīši,
Jums nelec virsū & nekož kājās.

Ir visas labas Jāņu zāles,
Kas Līgo vakarā tiek plūktas:
Un garšīgākās – alus putas,
No pilna kausa lēnām sūktas!
…
Kurš papardīti meklēt dosies,
Tas – kā uz pirmo balli posies:
Pie krūts tam sprausts balta puķe,
Un līdzās – fena, mīļa skuķe!

Pa dienu, ļaudis, pētiet vietu,
Kur naktī papardēs jūs ietu:
Uz skudru pūžņa mīlēšanās,
Tiks traktēta kā āzēšanās!

Kad sirdsāķīti aicināsi,
Uz papardēm, lai ziedu plūktu,
Tad nerunā ar stīvu mēli,
Bet – turies, it kā skaidrā būtu!

Kad pamosties no agra rīta,
Tad skaties – vai ir meiča glīta,
Ar kuru čučēt gāji kopā,
Kad pielējies pats biji lopā!

Ja jūti, ka ir bikses pilnas,
Ar zāli, sūnām, citiem draņķiem ~
Tas nozīmē, ka līgot biji,
Ne mētājies pa komerc-zaņķiem!

Ja jūties līgojis cik jaudas,
Un saldu alu gana dzēris,
Ja papadēs tev palaimējies,
Un brīnumziedu esi tvēris,

Tad zini – Jāņi feini bija,
Lai arī – lietus bikiņ lija,
Un – cerēsim, ka citu gadu,
Ne lietus līs, ne mirsim badu!
* * *

_ANNO_ ~ 06. 2004.

(c) ontuns.mazpisans@cc.lv