Nezāles neiznīkst (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} jan09) rakstīja,@ 2023-11-01 11:21:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
di
dienas intervija:
***
Kādu jūs gribētu redzēt Ukrainu pēc kara?
Pirmām kārtām - plaukstošu. Attīstītu. Militarizētu. Tai jākļūst par nozīmīgu spēlētāju šajā reģionā ar savu globālo un reģionālo politiku. Tā būs valsts ar pilnībā pārveidotām institūcijām, jo ir acīmredzams, ka tāda, kāda tā ir pašlaik, tā nebūs dzīvotspējīga. Acīmredzot tā būs Ukraina, kurā būtiski mainīsies demogrāfiskais sastāvs, mums būs jāpiesaista ievērojams skaits migrantu, jo demogrāfiskā problēma ir ļoti nopietna un, es pat teiktu, izšķiroša no ilgtermiņa perspektīvu viedokļa.
Tā ir valsts, kurai būs svarīga loma Eirāzijā, ņemot vērā tās attiecības ar ASV un Lielbritāniju. Valsts, kas būs daļa no reģionālo un globālo alianšu arhitektūras, kas Eirāzijai nodrošinās jaunu kristālisku režģi. Un pats galvenais - ar brīvībām tādā apjomā, kas padarīs to pievilcīgu ne vien ukraiņiem, bet arī visiem cilvēkiem pasaulē, kuriem šīs brīvības ir svarīgas. Šodien pasaulē ir vērojams brīvību deficīts gan objektīvu, gan subjektīvu iemeslu dēļ - es runāju pirmām kārtām par Rietumiem, kur acīmredzot šobrīd ir krīze. Šis process sākās ilgi pirms koronavīrusa pandēmijas.
Pēc ukraiņu vērienīgas iepazīšanās ar Eiropu, kad tur bija spiesti aizbraukt miljoniem cilvēku, daudziem zudušas ilūzijas. Tas, kas krīt acīs ukraiņiem, ir pārlieka birokratizācija, gausums lēmumu pieņemšanā, komunikācija pagājušā gadsimta līmenī.
Esmu pārliecināts, ka tur, kur tas ir iespējams, brīvības ir maksimāli jāpaplašina. Piemēram, nebaidīties legalizēt civilos īsstobra ieročus. Valstī, kur pilsoņiem jau ir miljoniem ieroču, tie vienkārši ir jālegalizē. Ikvienam, kurš gribēja iegūt ieroci, tas jau ir. Tas pats attiecas uz prostitūciju, vieglajām narkotikām, pornogrāfiju.
...ko iesākt? Piesaistīt migrantus un atgriezt aizbraukušos. Taču atgriezt viņus varēs tikai tādā gadījumā, ja būs cita valsts iekārtas, ekonomikas un cilvēkam pieejamo iespēju kvalitāte.
Demogrāfijas jautājums karāsies kā Damokla zobens līdz brīdim, kamēr mēs to atrisināsim uz migrantu rēķina. Situācija nekļūs stabila, iekams pensionāru skaitu nelīdzsvaros darbspējīga vecuma cilvēki un arī dzimstība, kura arī būs jārestartē. Tomēr attiecībā pret migrāciju dzimstība vienalga būs sekundāra. Savukārt migrantu masveida iebraukšana cels dienaskārtībā citu jautājumu: no kurienes viņi ir un kāda ir viņu kvalitāte, kā valsts viņus kontrolēs un atlasīs? Ar šo tagad nodarbojas Vācija un Polija.
Ir nepieciešams, tāpat kā Polijā vai Vācijā, vienmērīgi uzsmērēt sviestu sviestmaizei. Jāstrādā ar ekonomisko klasterizāciju un jāformulē savi projekti reģioniem, kas tiks iekļauti globālajos projektos. Teiksim, Eiropas Savienībai ir transporta artērija - tajā jāiekļaujas. Lai to izdarītu, ir noteikti jāizbūvē Eiropas platuma dzelzceļi, kuriem jāaptver visa Ukraina. Un tas jau restartēs veselus reģionus, jo ap šo tīklu var izveidot infrastruktūru.
Mēs varam samazināt preču masu. Pārstrādes atsākšana ir galvenais jautājums nodarbinātības saglabāšanai vai palielināšanai. Kāpēc pārvadāt 20 miljonus tonnu graudu, ja var eksportēt 10 miljonus tonnu miltu, makaronu vai spageti no augstas kvalitātes kviešiem, tādējādi gūstot lielu peļņu. Būs jādomā ļoti drosmīgi, netriviāli. Bet, pats galvenais, mēs saprotam, kas notiek reģionālās un globālās ekonomikas politikas līmenī, lai iekļautos visos šajos procesos.
Tā vietā, lai pļāpātu par Melnās jūras loku un to, ka tas drīz parādīsies - no jūras līdz jūrai, mēs pāriesim pie praktiskā plāna. Tādēļ ir nepieciešams sistemātiski sazināties ar poļu eliti un veidot intereses.
Mēs nedrīkstam aizmirst, ka mūsu uzdevums nav būt pierobežas stāvoklī, pretoties Krievijai un dzīvot tikai ar to. Mūsu uzdevums ir padarīt cilvēkus laimīgus konkrētajā teritorijā, lai viņi varētu realizēt savu vēlmi pēc laimes, pamatojoties uz savām personīgajām ambīcijām un mērķiem.
***
https://neatkariga.nra.lv/intervijas/43
dienas intervija:
***
Kādu jūs gribētu redzēt Ukrainu pēc kara?
Pirmām kārtām - plaukstošu. Attīstītu. Militarizētu. Tai jākļūst par nozīmīgu spēlētāju šajā reģionā ar savu globālo un reģionālo politiku. Tā būs valsts ar pilnībā pārveidotām institūcijām, jo ir acīmredzams, ka tāda, kāda tā ir pašlaik, tā nebūs dzīvotspējīga. Acīmredzot tā būs Ukraina, kurā būtiski mainīsies demogrāfiskais sastāvs, mums būs jāpiesaista ievērojams skaits migrantu, jo demogrāfiskā problēma ir ļoti nopietna un, es pat teiktu, izšķiroša no ilgtermiņa perspektīvu viedokļa.
Tā ir valsts, kurai būs svarīga loma Eirāzijā, ņemot vērā tās attiecības ar ASV un Lielbritāniju. Valsts, kas būs daļa no reģionālo un globālo alianšu arhitektūras, kas Eirāzijai nodrošinās jaunu kristālisku režģi. Un pats galvenais - ar brīvībām tādā apjomā, kas padarīs to pievilcīgu ne vien ukraiņiem, bet arī visiem cilvēkiem pasaulē, kuriem šīs brīvības ir svarīgas. Šodien pasaulē ir vērojams brīvību deficīts gan objektīvu, gan subjektīvu iemeslu dēļ - es runāju pirmām kārtām par Rietumiem, kur acīmredzot šobrīd ir krīze. Šis process sākās ilgi pirms koronavīrusa pandēmijas.
Pēc ukraiņu vērienīgas iepazīšanās ar Eiropu, kad tur bija spiesti aizbraukt miljoniem cilvēku, daudziem zudušas ilūzijas. Tas, kas krīt acīs ukraiņiem, ir pārlieka birokratizācija, gausums lēmumu pieņemšanā, komunikācija pagājušā gadsimta līmenī.
Esmu pārliecināts, ka tur, kur tas ir iespējams, brīvības ir maksimāli jāpaplašina. Piemēram, nebaidīties legalizēt civilos īsstobra ieročus. Valstī, kur pilsoņiem jau ir miljoniem ieroču, tie vienkārši ir jālegalizē. Ikvienam, kurš gribēja iegūt ieroci, tas jau ir. Tas pats attiecas uz prostitūciju, vieglajām narkotikām, pornogrāfiju.
...ko iesākt? Piesaistīt migrantus un atgriezt aizbraukušos. Taču atgriezt viņus varēs tikai tādā gadījumā, ja būs cita valsts iekārtas, ekonomikas un cilvēkam pieejamo iespēju kvalitāte.
Demogrāfijas jautājums karāsies kā Damokla zobens līdz brīdim, kamēr mēs to atrisināsim uz migrantu rēķina. Situācija nekļūs stabila, iekams pensionāru skaitu nelīdzsvaros darbspējīga vecuma cilvēki un arī dzimstība, kura arī būs jārestartē. Tomēr attiecībā pret migrāciju dzimstība vienalga būs sekundāra. Savukārt migrantu masveida iebraukšana cels dienaskārtībā citu jautājumu: no kurienes viņi ir un kāda ir viņu kvalitāte, kā valsts viņus kontrolēs un atlasīs? Ar šo tagad nodarbojas Vācija un Polija.
Ir nepieciešams, tāpat kā Polijā vai Vācijā, vienmērīgi uzsmērēt sviestu sviestmaizei. Jāstrādā ar ekonomisko klasterizāciju un jāformulē savi projekti reģioniem, kas tiks iekļauti globālajos projektos. Teiksim, Eiropas Savienībai ir transporta artērija - tajā jāiekļaujas. Lai to izdarītu, ir noteikti jāizbūvē Eiropas platuma dzelzceļi, kuriem jāaptver visa Ukraina. Un tas jau restartēs veselus reģionus, jo ap šo tīklu var izveidot infrastruktūru.
Mēs varam samazināt preču masu. Pārstrādes atsākšana ir galvenais jautājums nodarbinātības saglabāšanai vai palielināšanai. Kāpēc pārvadāt 20 miljonus tonnu graudu, ja var eksportēt 10 miljonus tonnu miltu, makaronu vai spageti no augstas kvalitātes kviešiem, tādējādi gūstot lielu peļņu. Būs jādomā ļoti drosmīgi, netriviāli. Bet, pats galvenais, mēs saprotam, kas notiek reģionālās un globālās ekonomikas politikas līmenī, lai iekļautos visos šajos procesos.
Tā vietā, lai pļāpātu par Melnās jūras loku un to, ka tas drīz parādīsies - no jūras līdz jūrai, mēs pāriesim pie praktiskā plāna. Tādēļ ir nepieciešams sistemātiski sazināties ar poļu eliti un veidot intereses.
Mēs nedrīkstam aizmirst, ka mūsu uzdevums nav būt pierobežas stāvoklī, pretoties Krievijai un dzīvot tikai ar to. Mūsu uzdevums ir padarīt cilvēkus laimīgus konkrētajā teritorijā, lai viņi varētu realizēt savu vēlmi pēc laimes, pamatojoties uz savām personīgajām ambīcijām un mērķiem.
***
https://neatkariga.nra.lv/intervijas/43
