ppz
praktiski par zvēriņiem:

***
Mana pieredze ar mazajiem vēja ģeneratoriem, kas ir līdz 10 kW, ir ne pārāk laba, jo tie ir ļoti cimperlīgi. Līdzko ir lielāks vējš, tie ir jāslēdz ārā, jābremzē, jo citādi būs problēmas.
Lielajos vēja ģeneratoros tas notiek automātiski, bet mazie nepārtraukti ir jāpieskata, jāseko līdzi laika prognozēm, citādi var sanākt ziepes," stāsta Artis Blāķis, kuram vēja enerģijas iegūšanas risinājumi ir hobijs, tiesa gan, ar mazajiem vēja ģeneratoriem ne pārāk veiksmīgs. Kopš 2011. gada viņš ir testējis dažāda izmēra vēja ģeneratorus, tostarp pārdesmit mazās propellertipa iekārtas ar horizontālo asi Ventspils rajonā. "Šobrīd pie dzīvības ir tikai vairs dažas no tām. Vienam ģeneratoram liktenīga izrādījās vētra ar vēja ātrumu 30 metri sekundē. Nenostrādāja iebūvētā bremžu sistēma, un iekārtas spārni burtiski aizlidoja pa gaisu. Divi spārni aizlidoja apmēram 120 metru attālumā, bet viens – pat 200 metrus tālu," atceras A. Blāķis. Uz jautājumu, cik ar mazajām vēja iekārtām Latvijā iespējams saražot, viņš atbild, ka ar nelielo 3 kW jaudīgo iekārtu, kas atrodas klajā laukā, gadā var saražot līdz 3000 kilovatstundu (kWh), bet ne vairāk. "Ir dažādas firmas, kuras sola visādus brīnumus. Nesen man piedāvāja vertikālos ģeneratorus ar 10 kW jaudu, kas izstrādājot 300 tūkst. kWh gadā – tas ir pilnībā absurds cipars. Pat lielie vēja ģeneratori, kuriem ir daudz augstāks ietderības koeficients, tādu enerģijas izstrādi nevar nodrošināt.
Tāpēc iesaku reāli skatīties uz piedāvājumiem un neizvēlēties ģeneratorus, kas tiek uzstādīti uz māju jumtiem, jo, kad vējš kārtīgi pūš, ir liels troksnis, bet, kad vējš nav liels, tie praktiski neko neražo," zina stāstīt A. Blāķis. Viņš iesaka elektroenerģijas ražošanai izvēlēties saules paneļus. "Tos var uzlikt un par tiem aizmirst. Vēja ģenerators gan ražo arī naktī un ziemā – tad, kad elektroenerģija ir visvairāk nepieciešama, tomēr mazajiem vēja ģeneratoriem bieži nepieciešama tehniskā apkope. Ir nepieciešams pacēlājs, ar kura palīdzību tos var nolaist pie zemes. Arī gultņu maiņa nav vienkārša," pieredzē dalās A. Blāķis, kurš ir pārliecināts, ka gaidas attiecībā uz mazo vēja ģeneratoru efektivitāti ir veltas. "Cilvēki domā, ka tad, kad būs liels vējš, ģeneratoru ražošanas jaudas būtiski pieaugs, bet realitātē ir tā, kad vējš ir pārāk liels un ja tie savlaicīgi netiek izslēgti, tos aizpūš pa gaisu. Kad sola vēju, sākot ar 15 metriem sekundē, ģeneratorus jau vajadzētu izslēgt. To cilvēki pārsvarā nedara, un tāpēc arī rodas visas problēmas – tiek sabojāti spārni un jāmaina gultņi," klāsta A. Blāķis. Jautāts par mazo vēja ģeneratoru izmaksām, viņš atzīst, ka tās ir neadekvātas. "Vēja ģenerators ar jaudu 10 kW maksā vismaz desmit tūkstošus eiro. Turklāt uzstādīšanas izmaksas veido vēl aptuveni tikpat lielu summu. Par šo naudu var uzlikt divas reizes vairāk saules paneļu, kas izstrādās četras reizes vairāk elektrības," teic A. Blāķis, norādot, ka šādiem vēja ģeneratoriem spārnu diametrs ir aptuveni astoņi metri. "Ja tādus uzstāda pārāk tuvu mājai, laikā, kad pūš vējš un tiek ražota elektroenerģija, nav pārāk omulīgi," atzīst A. Blāķis. Tā kā viņam vēl ir palikuši divi mazie vēja ģeneratori – viens ar 3 kW un otrs – ar 10 kW jaudu, plinti krūmos viņš vēl nemet, bet drīzumā plāno tos atkal uzstādīt, lai nodrošinātu savas mājsaimniecības pašpatēriņu. "Negribu, lai tie stāv dīkā. Nevienam citam pārdot tos arī nevēlos, jo uzskatu, ka tas nav tas labākais elektroenerģijas iegūšanas risinājums," secina A. Blāķis, iesakot tiem, kuri tomēr nolemj iegādāties mazos vēja ģeneratorus, labāk neizvēlēties lētas Ķīnā ražotas iekārtas, bet gan piemaksāt un iegādāties pārbaudītu ražotāju iekārtas, lai taupītu gan nervus, gan naudu.
***

https://lasi.lv/latvija-pasaule/ekonomika/veja-mikrogeneracija-latvijas-apstaklos-mazefektiva.7118