ara
Apinis raksts atkal:

***
Latvijas veselības aprūpes budžets 2021. gadam ir tieši par trešdaļu mazāks nekā nepieciešams pandēmijas apstākļos, un to saka Pasaules Veselības organizācija, un tai līdzi – Latvijas ārsti.

Otra Latvijas budžeta īpatnība ir veidot to kā puzli, kur puse no puzles gabaliņiem ir piemirsta kastē. Tad nu daļai medicīnas kaut kāds finansiāls segums ir, daļai nav. Par daļu puzles gabaliņu ir lielāka interese. Atceros – pirms dažiem gadiem budžetā atradās vieta kādam nozīmīgam un itin dārgam uroloģijas aparātam, kas Latvijā bija izmantojams dažiem pacientiem gadā, tai skaitā kādam vārdā neminamam, taču ietekmīgam Saeimas deputātam.
Tātad – lai budžetā rastu kādu papildus eiro kādai medicīnas nozarei, kādam kompensējamam medikamentam, kādam diagnostikas aparātam vai slimnīcas reanimācijas nodaļas remontam, vajag kādu, kas puzles gabaliņu izvilktu no kastes un ieliktu budžetā.
„galvenais iemesls iekļaut budžetā vienu vai otru pozīciju budžetā ir iespēja saņemt otkatu. No ģimenes ārstiem nekad nekādu otkatu dabūt nevarēs, tādēļ viņiem vienmēr būs to bada maizi ēst”
Ja par budžeta naudu tiek iegādāts superdārgs aparāts, kuru var izmantot trīs pacientu ārstēšanai gadā (maza tā Latvija, pacientu skaits atsevišķās jomās nav milzu liels), tad lētāk pacientu nosūtīt diagnostikai uz kaimiņvalsti.
***

https://www.la.lv/peteris-apinis-latvijas-veselibas-budzets-ka-septinu-aklu-indiesu-izpratne-par-ziloni