atrasts
Augsta dziesma, skani, skani, Zilā zvaigžņu haosā!
Nemirstīgu dari mani Tautas vīru eposā!
Apkamp visu firmamentu, Univerzums nu ir tavs,
Tērp ar violetu lentu Visus mūs, kad Pikols raus!
Tur aiz kapa, tautas brāļi, Vaļā stāv elizijums;
Citas dzīves fluīdums Nāks, kad dziedās gulbju cāļi.
Satek atomi, un rodas Progresīgi meteors,
Dievu dēli lejup dodas, Līgo saules meitu kors;
Vulkāni ar traku varu Lāvas straumes lejup gāž,
Izcivilizētu garu Kultūra no gaismas drāž.
Laika gars ar spārnu ēnu Tautas prominādes sedz,
Amizējamies tur redz Dažu zelteni ar zēnu.
Dievu bars uz kalna gala Reformācijoni svin,
Līga ambroziju dala, Tautiets viņu lietot zin.
Senatnē, kad veļu laikā Senčiem dzīres rudenī,
Labi gari naktī staigā, Burvji - sniega putenī.
Tautas dēla dvēselīti Sarkanbaltos palagos
Saules meitas ielīgos, Nāras dara šūpulīti.
Miera hesperus jau staros Kreatūrai pretī sūt',
Laimes klēpi, palmu zaros Asaras nu varēs žūt;
Tomēr šeitan tautas lira Skanēs liegos akordos,
Morfejam še vīrs pie vīra Spītē nakti nodzīvos.

(c) Pietuka Krustiņš