Es burtiski aizvakar klausījos vienu lekciju, un viena no tēmām bija par to, ka mēs nenovērtējam naudu, un tas ir ļoti taisns un līdzens ceļš parādu jūga virzienā. Neskarot to (patieso) tēzi, ka bankas naudu rada vieniniekos un nullītēs, ir vēl aspekts, ka strādājošais cilvēks, kurš algu saņem kontā, rēķinus maksā ar direct-debit vai pārskaitījumu, kafiju pērk ar telefonu vai debet/kredītkarti, un ja pietrūkst kredītkartes limita aifona apgreidam vai nākamajam šoppingam, tad ar pāris klikšķiem paņem patēriņa kredītiņu un tad nākamo un nākamo. Zāles - nolikvidēt visas aizņemšanās iespējas (domāts kredītkartes), izņemt savu mēneša algu skaidrā naudā un norēķināties tikai skaidrā naudā. Līdz kamēr pielec, ka piķis ir tik, cik ir. Disciplīnu prasa, bet vismaz pieslēdz realitātei.