mani personīgi kaitina šī absolūti materiālā dzīves rēķināšana. Iespējams, tāpēc, ka reiz esmu aizgājusi no principā ļoti labi apmaksāta darba, lai dzīvotu - redzētu saullēktus, saulrietus, bērna pirmos dzīves mirkļus.
NU nevar visu izmērīt naudā, nevar.
Tūtīgos brīžos es iedomājos par visiem tiem tūkstošiem, kuri pēc 1kara uzcēla Latvijas valsti un pēc 2 kara cauri visiem padomjlaikiem izaudzināja mūsu senčus. Neviens vēnas negrieza un nekārās, jo nav televizora vai paklāja pie sienas.
Šobrīd es raujos kā ezis, bet uzskatu, ka kopumā man iet labi. Un visu laiku man riņķī ir nepieciešami cilvēki, kuri varētu darīt salīdzinoši vienkāršus darbus, bet atbildīgi un precīzi saņemot par to no 50 līdz 100 eur dienā, oficiāli.
Tā gaudu dziesma par to, cik Latvijā visirslikti ir krietni pārspīlēta.

Jā, droši vien mēs te maksājam krietni vairāk % nodokļos, bet arī privātmājā dzīvošana ir krietni dārgāka par dzīvokli. Toties privātmāja. Toties sava valsts. Mēs vienmēr varam tiekties uz labāku valsts pārvaldi, izpildvaru, attieksmi pret līdzcilvēkiem utt. Protams.
Taču, ja jau tu esi nolēmis doties UK paradīzē, lūdzu, nespļauj pār plecu uz Latviju.