Tu varētu plašāk izvērst stāstu par to pieredzi pie bēru galda Kurzemē.
Pirms tam gan boldā piebilstot, lai lasa tikai tie, kas grib, lai viņus mazproblemātiski kremē un izkaisa kādā smukā vietā.
Vai musulmaņi, kuriem pieņemts mironi apglabāt līdz nāves dienas saulrietam.

Kaut gan tēmas cilāšana šajā brīdī, kad daļai potenciālo lasītāju viss sāp kā vaļēja brūce, man atsauc atmiņā Kārļa Streipa padomu jaunajiem žurnālistiem: "Nav sevišķi prātīgi mātei, kuras bērnu nupat sabraukusi smagā mašīna, grūst sejā mikrofonu un jautāt: "Kā jūs šobrīd jūtaties?""