Nu, paskaitīsim.

Latvijas kopbudžeta izdevumi šogad ir ap € 7000M.

Pieņemot, ka vinnējot Saeimā un sastādot valdību, izdodas visādi izmahinēties, potenciālie balsu pircēji varētu mēģināt iešņākt privāti līdz pat kādiem 5% no šīs summas (konkrētos gadījumos noteikti vairāk, bet citos savukārt nemaz, un tā tālāk)

Tie, tātad būtu kādi € 350M gadā.

No šiem savukārt, jārēķina, ka uz "apsaimniekošanu" pretendē daudzi, daudz kas var neizdoties, daudz kur var piestrādāt konkurenti, godīgi cilvēki, un tā tālāk.

Tāpēc reālā summa, ko gadā var izslaukt no valsts budžeta, varētu būt kādi, nu, optimistiski 200M.

Lai šo slaukšanu varētu veikt netraucēti, optimāli vajadzētu diezgan daudz ko, bet 51 balss parlamentā (drošībai teiksim 55) būtu noderīgas.

Tālāk, šai salīdzinoši riskantajā pasākumā nav vērts piedalīties, ja nav īsti peļņas jeb pašas iešņākšanas, līdz ar to nevarētu teikt, ka ir kāda jēga par krēslu maksāt, vienkārši dalot 200M / 55, tur kaut kas jāņem nost.

Teiksim, viens deputāta krēsls varētu maksāt 150M /55 aptuveni € 2M.

Pagājušās vēlēšanās bija reģistrētas aptuveni 900K balsis.

Ja mums vajag 55 krēslus, mums vajag no šīm 900K balsīm vairāk par pusi (precīzi neatceros tos vēlēšanu likumus, bet manuprāt, nebija jau 1% = 1 krēsls, tur tas dalījums bija drusku citādāks, vajadzēs drusku vairāk).

Teiksim, 600K balsu diezgan drošai braukšanai vajadzētu.

Tādā gadījumā, ja ar 600K balsu mēs varam nodrošināt 55 deputātu krēslus, savukārt par krēslu nav jēga maksāt vairāk kā 2M, par balsi nav vērts maksāt vairāk kā €183.

Un tas pie tādiem ļoti optimistiskiem aprēķīniem. Interesanti, ka šeit pārdošana strādā pretēji tirgus principam: respektīvi, jo vairāk balsu vari pārdot, jo par dārgāku cenu.