"No viņa tāpat nav nekādas jēgas – sūtīsim uz kursiem!" tā bieži tolaik domāja. Šādu cilvēku skaits armijā ar laiku pieauga – un tad viņi, cilvēki ar papīriem, pārņēma varu. Vairs neskatījās pēc cilvēka spējām, bet pēc papīriem.

Tu uzskati, ka tā bija normāla attieksme pret mācībām Zemessardzē? Diez kādas tādas spējas piemīt cilvēkam ja tam nekad dzīvē nav jāmācās? Gaišredzis? Telepāts? Otra galējība ir cilvēks ar augstāko izglītību, kurš tālāko 10-15-20 gadu laikā nav grāmatu rokās paņēmis. Diemžēl dzīve esmu pietiekoši daudz saticis šādus cilvēkus...