atmiņas
tikko, sēžot pirtī un klausoties LR2 (esmu no laukiem, zinu ;) ), izdzirdu Tērvetes alus reklāmdziesmu (vai vnk dziesmu, kas veltīta Tērvetes alum), un, pēdējais pants ar pieminētiem 16 alus kausiem atsauca atmiņā pagātni - >10 gadus atpakaļ... kopā ar bērnības draugu sākām 6dienas vakara atpūtu laicīgi, ap 17-18iem. iecienītais tālaika krodziņš, pāris ali sākumam, draugi ar brendijkolas kokteiļiem, idejas par vietējās piepilsētas muižas zaļumballes apmeklēšanu, čomi ar transportu, biļešu kontrole, balle, alus, dejas, alus, jautrība, daudz pazīstamo, alus, dejas utt (nākošajā dienā skaitot, mazāk par 16 aliem nebija izdzerts (citi sīkumi neskaitās) ;) ap 5iem rītā pasākums beidzās, čomam radās doma pavadīt savu meiteni un viņas draudzenes. sīkums, bet meitenes dzīvoja ~ 15km no balles norises vietas, tādēļ radās spalvainā ideja - jūs, meitenes, lēnām ejiet, mēs shas aiztecēsim pēc auto un jūs aizvedīsim. ok, sarunājuši. ejam pēc auto (mana, ja kas) - bet līdz auto 5km, uz izstieptajām rociņām garāmbraucošie vai nu nereaģe, vai arī brīvas vietas ir tikai uz buferiem... ok, aizejam, braucam palīdzēt meitenēm - bet tuvākajos 5os km uz ceļa nepiederošas personas nav novērojamas (mājlopi neskaitās) ;) choms zin aptuvenu topogrāfiju (tipa mežniecība) - braucam tālāk, aizbraucam - 6-7 mājas uz 50ha, varētu būt pareizās, kam pajautāt - neviena (lopkopji un mednieki jau guļ, bet dzēroņi un slaisti vēl nav modušies). pabraukājam minūtes 10-15, rodas ideja - šitās bites (mežniecība) nav pareizās, bet km 10-15 tālāk ir citas - braucam. agrs vasaras rīts, saulīte spīd, putniņi čivina, visapkārt miers un klusurs, radio klusi skan, choms blakus saldi šņāc - tajā rītā sapratu, ko nozīmē tās melnās strīpas uz asfalta, kas rāda grāvju virzienā un beidzas ar vagām un izārdītiem grāvjiem/laukiem. protams, uz mirkli piemigu (braucu kā parasti 95-105 km/h), kad pamodos, auto virzījās taisni uz kreiso grāvi (lauks bija ~ metru zem ceļa līmeņa) - nospiestā bremze un bik kustība ar stūri panāca, ka auto virzās iepriekšējā virzienā, bet jau sāniski. 7 gadu šofera (un 10 traktorista) pieredze lika nekavējoties atlaist bremzi un piedot gāzi, bet - ar kādu piepūli, pat piepaceļot kāju ar roku, tas tika darīts, tomēr izdevās gan atlaist bremzi, gan piedot gāzi, gan savākt mašīnu. choms pamodās un jautāja - ko ārdies? es teicu - beidz gulēt, es arī gribu! ;) karoch - meitenes torīt neatradām (izrādijās, ka viena dzīvojusi 3km no balles vietas un savākusi baru pie sevis), izbraukājām km 50it, viss beidzās laimīgi, un jaukā dzīve turpinājās ;) paliek pāri atmiņas par 16 kausiem, bijušo čomu un jaunību ;) speciāls paldies manam sargenģelim, viņam neiet viegli, bet viņš mam ir ļoti labs un profesionāls!