mana māsa izskatās pēc slapja suņa. un es esmu saķēdēta četrās sienās kopā ar viņas cietumniekiem.

manas māsas autoskolas epopeja izgāzās (vai varbūt tieši otrādi...). jo jau pirmajā nodarbībā viņai savā īpašā veidā izdevās sašokēt pasniedzēju tik ļoti, ka ar draudiem izsaukt policiju viņai tika lūgts atstāt to skolu. un, protams, nenākt atpakaļ. pasākuma sīkumus māsa nevienam no saviem vīriešiem neizpauda, bet nepagāja ne divas stundas kopš viņa kā fūrija aizcirta durvis no iekšpuses, kad no ārpuses klauvēja godīgie likuma suņi, lai atdotu viņai no rozā ziepēm izgrebto pistoli, kura laikam tad arī spēlēja galveno lomu tai farsā.

es tiešām nejutos pārsteigta, ka māsa šos vīrus sagaidīja savā skaistākajā apakšveļā, no satrakojušās kuces pārvērtusies lēnprātīgi zvārojošamies seksuālās revolūcijas piemineklī. viņu pārsteigums bija vēl mazāks - laikam jau atskatījušies tādas mauķeles pagrabstāva būceņos. tie bija pāris acu zibeņi, kas auksti un lietišķi nočamdīja māsas plecus, krūtis, nabu un brūngano spalvu kušķīti, kas bija samanāms zem puscaurspīdīgās apakšveļas. izlaidīgā valšķīgumā (bet, būtībā, tik pat lietišķi) viņa divos pirkstos satvēra polietilēna kulīti ar lietisko pierādījumu, ko viņai sniedza viens no vīriem, tad, dibenu atšāvusi, pacēla to pie deguna un apmierināti novaikstījās, it kā viņai būtu bijušas šaubas, ka tā tiešām ir viņas rozā pistolīte. viens no policistiem šovinistiskā sazvērnieciskumā piemiedza ar aci m, kurš šajā pas de trois noraudzījās no istabas otra gala, arī atgādinādams pieminekli, tikai nevis seksuālajai, bet gan kādai politiskai revolūcijai pārsimt gadus atpakaļ.

vēlāk, kad māsa un m jau atkal bija līdz ausīm ierauti savās ķermeniskajās rotaļās, es, neviena nemanīta, gaisā uzvilku apli, iezīmēju divas acis, ar elpu aizdedzu sveci uz galda, un pie ārdurvīm nobēru nedaudz pelnu. drošs paliek nedrošs - šoreiz viss nogāja gludi, bet par nākotni es neloloju nekādas ilūzijas.

šorīt brokastīs viņa pagatavoja plānās pankūkas. pēc tam uzrakstīja vēstuli. tad sāka posties uz kapiem. es, savukārt, šorīt ienīstu sevi līdz asarām.

mana māsa iebāza pirkstus savā jaunajā rotaļlietā - pirkstu saāķētājā. pārskatījusies adamsu ģimeni. jo dabūt to vaļā viņa tiešām vairs nevar.

māsai šis ir klusējamais vakars. es smeldzu pēc cilvēciskām sajūtām, toties viņa tikai klusē uz biezā tepiķa, brīžam pavīpsnā, gremo kanēļmaizīti. laiku pa laikam - piemēram, kaķim ielecot klēpī - viņa ledaini atplaukst kā puķe uz stikla, lai ātri atkal izkustu savās caurspīdīgajās sienās, ko pati uzbūvējusi ap sevi, saucot to visu par māju.

nule viņa aizrijās ar kanēļmaizīti. nu jau viņa klepo aizgūtnēm, un nu jau viņa kļuvusi bāla. tagad es jūtu viņas siltumu, miklumu starp krūtīm, un sazvilto aromātu vēdera krokās. viņas acis staro pieķeršanos šai realitātei par spīti visām maģijām, ko tās skatījušas. kāju pirksti atliekušies nedabiskā leņķī pret pēdu, viena roka uz krūtīm, bet otra kaut kur nenoteikti knibinās ap nedabiskajiem kāju pirkstiem. bet austiņotā telepaaudze r personā pēkšņi attopas un iebelž māsai pa muguru. neceļos aizgājušais kanēļmaizītes fragments nokļūst atpakaļ uz biezā tepiķa, māsas elsām un siekalām pavadot to ar veselu procesiju. r sākumā nervozi, pēc tam jau maigāk grābj māsai matus nost no pieres, ar otru roku cieši apņēmis viņas plecus, jo viss viņas ķermenis izliecies astotniekos kā nārai, kas iekārta āķī aiz vaiga. elsaino klusumu pārtrauc kaimiņu druvju čīkstoņa, un dzīvokli ieņem šķovētu kāpostu aromāts. televizora mēmā psihošana istabas dibengalā pēkšņi saliekas tik tāla...

mana māsa slaidā lokā pa logu ārā izlidināja divas siera kūkas, kurām sekoja dzeltenu tulpju pušķis un arī neglītā keramikas vāze, kuras gaisīgais lidojums beidzās nevis uz asfalta, bet gan daudz tuvāk - loga rāmī, pret kuru sašķīzdama trijās daļās un pārdesmit mazās drumslās, tā vairāk vai mazāk turpināja savu sadalīto esamību atpakaļ uz istabas dibengalu, kur, pret mazo dīvāniņu izskatīdamies kā titāna milzis, budas mierā sēdēja m, it kā tādas vāzītes lauskas viņam neko nevarētu noskādēt - un nenoskādēja arī.

vētra norima turpat, kur sākās - manas māsas kreisajā rokā, kurai uznāca iedvesma pārvērst viņas prāta impulsus griezes un vērpes momentos, un kura pēc visa šitā pa istabu plivināja smirdošo lupatu, un kura vēl pēc pāris mirkļiem sāka līst m aiz biksēm. slepeni lepodamās par viņa baudas nomigloto skatienu, mana māsa turpināja invāziju puiša vaļīgajās uzvalkbiskēs, līdz pēkšņi viņš sarāvās, kad viņas ķīmiski dzeltenais rādītājpirksts, ticis garām vīrišķajiem izaugumiemj, ieslidinājās aizliegtajā zonā.

mana māsa smēķē vienu cigareti pēc otras. viņas kreisās rokas rādītājpirksts maķenīt dzeltens - bet tā varbūt ir viena no trofejām, ko viņa saglabājusi no savas aizraušanās ar amantieru ķīmijas komplektiem, kurus par bāzes cenām, zinot viņas vājību, māsai sensen atpakaļ vairumā piegādāja r. māsa mācījās četrdesmit devītajā un piedalījās dažās ķīmijas olimpiādēs, no kurām vienā viņai tika godpilnā otrā. savu nākotni viņa saistīja ar aids vakcīnas izgudrošanu.

ķīmijas komplektu piegādātājs gandrīz pliks letarģiski klusē stūra dīvānā. viņa apakšbikses neslēpj (pat izceļ) vīriešu amizantāko īpatnību - erekciju miegā. māsa tikai nedaudz trīc un neko sev apkārt nemana. aiz loga mašīnu mutuļi, ļaudis ripo un kāto uz mājām, saguruši pēc nezkurpavadītas brīvdienas. dīleris teica, ka šitais esot no korejas.

sūds. sūds.

mana māsa ir izlijusi pa grīdu, slapja un laimīga, mājās viena. mans prieks ir viņas prieks, un viņas prieks ir mans prieks. bet ne otrādi.

mana māsa pēc nule aprimušas pāriplūstošas neapmierinātības lēkmes šņaukājas un kremšļojas, un uz viņas labās lāpstiņas ir uzmeties furunkulis. nupat p. viņai ieteica mani izmest no prāta. bet man nav skaidrs, kur tad man būs likties!

p. ir mūsu apteksne. divreiz nedēļā māsa viņai maksā, lai viņa saģērbjas no teātra īrētos 18. gs. galma dāmas lindrakos ar visādām špicēm un korsetēm, un lai, piemēram, pilnībā iejutusies savā ampluā, no gultas apakšas izsvēpētu lietotos prezervatīvus. māsai šis farss sagādā lielu baudu - tenterē kaila apkārt pa istabu riņķiem vien un pa starpu kaut kādiem visticamāk pašas izdomātiem buramvārdiem pavasara runča balsī p. diktē uzmundrinošas piezīmes. šodien viņa bija izdomājusi īpašu atrakciju. uz visu vienmēr gatavajai 18. gs. dāmai bija jānopūderējas zilai un jāguļas no ķeblīšiem improvizētā zārkā, lai mana māsa varētu trenēties kaut kāda maiju apbedīšanas rituāla vadīšanā. tikai man nav skaidrs, kādēļ tad tās galma šleifes un mežģīnes. kā māsa skaidroja p., viņa, būdama vismaz divreiz vecāka par p., jau tā pat miršot pirmā, tādēļ lai p. skatās labi uzmanīgi, kā tas viss darāms. ek... nu būtu man uzprasījusi!

burtiski pāris mirkļus pēc mana māsa bija aiz sevis aiztaisījusi durvis, lai dotos uz savu liktenīgo autoskolu, dzīvoklī kā vējš iebrāzās r. man nav ne jausmas, no kurienes viņam dzīvokļa atslēgas, bet nu klāt viņš bija. un tieši nākamajā mirklī no vannas istabas kā no mātes miesām izmeimuroja m.

kā mani erro šādas situācijas! īpaši jau ņemot vērā to, ka m. bija pilnīgi kails, lai arī īpaši jau tas nevienu no viņiem nesatrauca. pat zināms homoerotisms bija samanāms m. rokas kustībā, ar kādu viņš piesedza ķermeņa daļu, ko nevēlējās klaji demonstrēt. dīvani, bet arī sākot it kā nepiespiesto sarunu ar r., piedāvājot viņam no aizvakardienas palikušo viskiju un dunhill no samurcītās paciņas, roku no kājstarpes viņš tā arī neatrāva. tajā brīdī es jau biju nenormāli uztraukusies un, nespēdama apvaldīt savu spēku, izdauzīju forūža spoguli.

miers bija tikai uz mirkli, jo, kad abi nedaudz samulsuši devās skatīt, kas par lietu, pēc nelielas kopīgas plecu paraustīšanas šaurajā priekštelpā m. savus draudzīgos nolūkus sāka izrādīt nu jau pārāk uzkrītoši, uz ko r. reaģēja ar bubināšanas lēkmi. kad abi atgriezās istabā, m. uzbudinājumu vairs nevarēja un laikam arī negribēja slēpt, un man nācās sasist divas tējas krūzes bufetē, lai šim beidzot pielektu.

ārā sāk kļūt gaišs - m. snaikstās pie loga, bet kurpes un kājas uz ietves vēl neredz. māsai galīgi jumts aizbraucis - šodien sākšot iet autoskolā. r. viņai pirkšot mašīnu - zilu folksvāgenu. nu, es nezinu, ja viņa man prasītu, es ietiektu, lai pērk pajūgu. iejūgs m. un tik uz priekšu - a savādāk viņš drusku tāds nojūdzies riņķī staigā.

mana māsa naktīs rīko krākšanas sacensības.

šonakt, pēc dzīvnieciskas nodrāšanās, viņas gultā guļ 2 metrus un 7 centimetrus garais m., kurš mūsu vannas istabā reizi nedeļā noskuj visas spalviņas no ķermeņa, kuras pēc tam tiek sastūķētas vannas notekcaurumā; bet santehniķim, kurš nāk vannas noteku labot vismaz reizi divos mēnešos, kaimiņi stāsta, ka mūsu dzīvoklī notiek buršana, tādēļ viņam jau ir skaidrs, no kurienes tās spalviņas, heh. bet mana māsa šonakt rīko sacensības pati ar sevi. un m. no viņas saceltā trokšņa ir pamodies, vairākas reizes satinis segu sev apkārt, tā ka māsa sēc gluži plika. jau piecpadsmit minūtes viņam rokā ir neaizdegta cigarete.

vakar es gultas apakšā novietoju lapu, uz kuras pašrocīgi ar lūpu zīmuli uzziedu lidojošu leopardu. tam vajadzētu atturēt gultu no ugunsgrēka, ja arī gadienā viņs to cigareti aizsmēķē.

šorīt mana māsa lēnām piecēlās no gultas, pabužināja savas krūtis, mirkšķinādama acis kā tāda pusdulla. rodrigo blakus sēca. vannas istabā viņa pieliecās pie spoguļa un vairākas reizes atkārtoja: es esmu celms, es esmu priede, es esmu skujas. tā viņai kāda meditācijas prakse laikam. nu, jā, varbūt ir vērts pateikt, ka mana māsa ir apsēsta ar visādām dievībām, elkiem un enerģētiskajiem vingrojumiem. man viņa savu jau tā nenoturīgo uzmanību vispār nepievērš.

ausīs vate, mutē vate, dibenā vate