šorīt mana māsa lēnām piecēlās no gultas, pabužināja savas krūtis, mirkšķinādama acis kā tāda pusdulla. rodrigo blakus sēca. vannas istabā viņa pieliecās pie spoguļa un vairākas reizes atkārtoja: es esmu celms, es esmu priede, es esmu skujas. tā viņai kāda meditācijas prakse laikam. nu, jā, varbūt ir vērts pateikt, ka mana māsa ir apsēsta ar visādām dievībām, elkiem un enerģētiskajiem vingrojumiem. man viņa savu jau tā nenoturīgo uzmanību vispār nepievērš.