Ceturtdiena, 6. Maijs 2004, 23:34

mana māsa pēc nule aprimušas pāriplūstošas neapmierinātības lēkmes šņaukājas un kremšļojas, un uz viņas labās lāpstiņas ir uzmeties furunkulis. nupat p. viņai ieteica mani izmest no prāta. bet man nav skaidrs, kur tad man būs likties!

p. ir mūsu apteksne. divreiz nedēļā māsa viņai maksā, lai viņa saģērbjas no teātra īrētos 18. gs. galma dāmas lindrakos ar visādām špicēm un korsetēm, un lai, piemēram, pilnībā iejutusies savā ampluā, no gultas apakšas izsvēpētu lietotos prezervatīvus. māsai šis farss sagādā lielu baudu - tenterē kaila apkārt pa istabu riņķiem vien un pa starpu kaut kādiem visticamāk pašas izdomātiem buramvārdiem pavasara runča balsī p. diktē uzmundrinošas piezīmes. šodien viņa bija izdomājusi īpašu atrakciju. uz visu vienmēr gatavajai 18. gs. dāmai bija jānopūderējas zilai un jāguļas no ķeblīšiem improvizētā zārkā, lai mana māsa varētu trenēties kaut kāda maiju apbedīšanas rituāla vadīšanā. tikai man nav skaidrs, kādēļ tad tās galma šleifes un mežģīnes. kā māsa skaidroja p., viņa, būdama vismaz divreiz vecāka par p., jau tā pat miršot pirmā, tādēļ lai p. skatās labi uzmanīgi, kā tas viss darāms. ek... nu būtu man uzprasījusi!