I`m in love with my car
Tagad kaut kā bieži sanāk, kad neesmu uzmetusi lūpu netam, ka apskatos arhīvā, ko esmu iecibojusi tieši šajā datumā visos iepriekšējos gados. Forši tā. Pirms trīs gadiem 25. martā ārā bija silts pavasaris, bez sniega un man vēl bija vecais vāģis (lai viņam vieglas smiltis), kura bagažniekā man patika sēdēt, klausīties metālu un čilot. Pietrūkst tā slimā zābaka un brīži, kad izpūtējā izlūza kārtējais caurums un es nesos pa ielām ar vājprāta rūkoņu apkārt. Pietrūkst arī brīži, kad es taranēju džipus, kad tie kārtējo reizi ne pa tēmu bāzās virsū. Tad jau uzaust atmiņā atkal citi saistītie piedzīvojumi - kā mēs uz Liepāju mēdzām laist, kad Bomārs un Čuks uz maiņām bagažniekā gulēja. Un cik festivālos nav ar šamo būts. Zvērā vāģis vienmēr bija mana pajumte, kad radās nepieciešamība. Man tīri labi patīk atcerēties, un kamēr vēl tas kaut cik padodas.. ha-ha.. Atradu vecu foto, kur mīļotā vāģa bagažnieks pretī debesij sniedzas. Fočēts arī vienā no Zvēriem.