Sacerda ([info]invidia) rakstīja,
@ 2007-11-24 21:58:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Un arī tie, kas tikai nedaudz vecāki par mani, man tik un tā ir pa daļai sveši - es turu rokā savu skrūves glāzi un skatos uz saviem līdzgaitniekiem, kuriem nupat apritējuši divdesmit pieci, divdesmit seši gadi, un redzu, ka jūs neesat tādi kā sākumā, jūs esat izmainījušies, un tagad jūsos mīt kaut kas tāds, kas man ir svešs un nepazīstams, kaut kas tāds, ko var sazīmēt sejas vaibstos vai ieilgušā klusumā, vai izdzirdēt sarunā. Es redzu to, ka cilvēks pieaugot kļūst aizvien noslēgtāks un pašpietiekamāks - nevaru vien sagaidīt.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]hopeless
2007-12-06 00:12 (saite)
tas jau arii tieshi tas skaistais, ka neviens nepaliek muuzhiigi taads, kaads bija "saakumaa". pati augshana, attiistiiba, kljuushana par labaaku cilveeku jau ir iespeejama vien pateicoties veertiibu speejai mainiities - reizeem arii radikaali.
bet taa nosleegtiiba - heh, tas, shkjiet, ir taads pliivurs tik virspusee, lai nebuutiskie knishlji nelido iekshaa un nedzhinkst ap galvu. tas iistais celjsh jau ved virzienaa no aarpuses uz iekshu. :)

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?