Arvien vairāk sāku domāt par to, ka nekāds klabētājs un vispār rakstītājs no manis tā arī nav sanācis. Laikam man tas kādreiz bija svarīgi, bet nu jau ir aizvirzījies maznozīmīgajos dzīves nodalījumos. Vispār labs cibotājs ir kaitnieks - runā reti, bet kad ierunājas, tad nomet tādu "bombu", ka jāizslej gaisā pirksts un jāsaka "o!"
Bet cita starpā es šodien aizdomājos par to, ka cilvēkā darbojas neskaitāmi cikli un regulācijas sistēmas - piemēram, papētot savus sociālos ieradumus, izrādās, ka katru draugu un paziņu allaž sagribas satikt pēc noteikta laika. Teiksim, Diāna ir reizi trijās dienās, Santa - reizi divās nedēļās, tētis - reizi pusgadā. Un tā laika gaitā man ir izveidojies baigi labs grafiks. Drīzumā būs laiks Andrim.